16.marta pasākumus Ķuzis raksturoja kā aizvien kulturālākus un mierīgākus. Līdz ar to kārtības nodrošināšanai tiek piesaistīts mazāk policijas spēku. Viņš cer, ka kādreiz šiem pasākumiem vairs nevajadzēs veltīt pastiprinošu uzmanību.
Spriedzes līmeņa mazināšanos policijas priekšnieks saista ar sarūkošo pasākumu dalībnieku skaitu, kā arī kultūras līmeņa uzlabošanos. Turklāt globāli notikumi šobrīd parāda, ka ir daudz lielākas un svarīgākas problēmas.
Policijas rīcībā neesot informācijas par īpašiem riskiem, kas būtu atšķirīgi no iepriekšējiem gadiem. “Mums šis formāts ir zināms.(..) Valsts policija gatava nodrošināt sabiedrisko kārtību un gatava arī kādām izmaiņām,” apliecināja Ķuzis.
Viņš gan atzina, ka verbāla konfrontācija ir neizbēgama, taču policijas galvenais uzdevums ir nepieļaut fiziskas sadursmes. Un pašlaik neesot nekādu indikāciju, ka kāds varētu kādas “sliktas lietas darīt”.
Tāpat iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) intervijā Latvijas Radio pauda, ka šogad 16.marta pasākumi neatšķiras no citiem gadiem. Lai gan informācijas par īpašiem riskiem neesot, ministrs sacīja – nevar izslēgt, ka ir indivīdi vai kādas grupas, kuriem padomā ir kas provokatīvs.
Arī Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets iepriekš norādīja, ka provokācijas riski Leģionāru atceres dienas pasākumos pastāv, tomēr tie ir līdzīgi iepriekšējiem gadiem.
Ziņots, ka Rīgas dome saskaņoja trīs pieteiktos pasākumus 16.martā. "Antifašistiem” un biedrībai “Nacionālo karavīru atbalstam” gan bija jāmaina pasākuma norises vieta, lai izvairītos no tiešās konfrontācijas. Biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja" vērsās tiesā ar prasību atcelt ierobežojumus plānotajam pasākumam, tomēr tiesa prasību noraidīja.
