Valsts policijas pārstāvis Andris Locs stāstīja, ka iekārta savā pirmajā darbības gadā strādājusi ražīgi. Līdz jūnija beigām tā fiksējusi vairāk nekā 7000 pārkāpumu.
Laikā no 2019. gada 21. oktobra līdz šī gada 30. jūnijam ar minēto sistēmu konstatēti 4600 autovadītāji, kuri braukuši ar spēkratu bez OCTA vai arī spēkratam nav bijusi derīga tehniskā apskate.
Tāpat ar 360 grādu video kameru sistēmu deviņu mēnešu laikā konstatēti 108 pārkāpumi, kas saistīti ar runāšanu pa mobilo telefonu braukšanas laikā. Salīdzinājumam policija kopumā deviņos mēnešos fiksējusi 3009 autovadītājus, kuri lietojuši telefonu braukšanas laikā.
"Pirmkārt, es uzskatu, ka tas [108 gadījumi] nav maz. Otrkārt, šī mašīna konstatē ne tikai pārkāpumus, kas saistīti ar tālruņa lietošanu. Transportlīdzeklis fiksē, piemēram, stāvot ceļa malā, gan tos vadītājus, kuri brauc pa sabiedriskā transporta joslu, gan vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas, gan vadītājus, kuri brauc bez tehniskās apskates, un vēl ir virkne pārkāpumu, kurus var fiksēt," teica Locs.
Pērn visa gada laikā fiksēti vairāk nekā 5000 autovadītāji, kas braukšanas laikā runājuši pa telefonu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, situācija nav īpaši uzlabojusies, vērtēja policists.
"Es domāju, ka jebkurš, kas brauc pie stūres, var vienkārši paskatīties sev apkārt, un, ticiet man, noteikti jūs pamanīsiet virkni cilvēku, kuri joprojām to dara.
Līdz ar to tā joprojām būs policijas viena no aktuālajām darbībām, ko mēs veiksim un kurā virzienā mēs strādāsim," teica policijas pārstāvis.
Kā liecina statistikas dati, tomēr policijas acīm paslīd garām liela daļa šo pārkāpēju. Valsts policija stāstīja, ka tikai ar sodīšanu šos ieradumus nevar mainīt. Tam ir nepieciešams laiks.
Arī kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa skaidroja, ka ieradumu maiņa prasīs zināmu piepūli un tas nav vienā dienā izdarāms.
Attiecībā uz telefona lietošanu pie stūres ieradumi ir jāmaina, jo tas ir tikpat bīstami, kā vadīt auto alkohola reibumā. Psihoterapeite stāstīja, ka cilvēks nespēj savu uzmanību veltīt vairākām lietām vienlaicīgi. Tas ir sevišķi bīstami braukšanas laikā, jo jābūt ātrai rekcijai un katra sekunde ir no svara.
"Mums var šķist, ka mēs varam pievērst daudzām lietām vienlaicīgi uzmanību, bet tā ir tāda ilūzija. Realitātē mēs vai nu ļoti ātri pārslēdzamies starp vienu un otru, bet, protams, ka tur arī paiet kaut kāds laiciņš, lai pārslēgtos. Vai arī tas, kas ļoti bieži notiek – kaut kāds no procesiem aiziet tādā fona režīmā," teica Ābeltiņa.
Speciāliste pauda, ka soda neizbēgamība tomēr ir svarīga. Tā var likt mainīt cilvēkiem ieradumus.
Lai aktualizētu šo problēmu, pērn Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) izveidoja kampaņu. "Stūrē? Izkāp no telefona!".
CSDD pārstāve Ieva Bērziņa teica: visefektīvākās kampaņas ir tās, kuras ceļu policija papildina ar precīzu kontroli. Arī viņa uzsvēra, ka problēma ir nopietna.
"Divas trešdaļas no autovadītājiem ikdienā tāpat pie auto stūres lieto mobilos telefonus – gan zvanot, gan rakstot īsziņas, gan čatojot, gan vadot navigācijas iekārtas. Mums tas paradums – telefonu neizlaist no rokām – tomēr joprojām ir," sacīja Bērziņa.
Tāpēc CSDD novembrī turpinās informēt un skaidrot sabiedrībai, cik liels apdraudējums sev un apkārtējiem ir, ja izmanto telefonus, vadot auto.
