Policijai raizes par iespējamu stacionāro fotoradaru darbības pauzi; pusgadā tie «noķēruši» 124 000 pārkāpumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šā gada sešos mēnešos ar fotoradariem fiksēti 124 000 pārkāpumu, kas ir vairāk nekā šajā laika posmā pirms gada. Valsts policijā uzsver – fotoradari un cits papildaprīkojums gan glābj dzīvības, gan ļauj policijai darbinieku trūkuma apstākļos cilvēkresursus novirzīt citiem pienākumiem. Vienlaikus kārtības sargi rēķinās, ka stacionārie radari to operatora maiņas dēļ kādu laiku varētu nedarboties. Tāpat norit sagatavošanās darbi vidējā ātruma kontroles ierīču ieviešanai jau no šā gada nogales.

Policija gatavojas stacionāro fotoradaru darbības pauzei; pusgadā tie «noķēruši» 124 000 pārkāpumu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Fotoradari ik gadu izglābj vismaz 30 līdz 50 dzīvības – tā šo palīgierīču nozīmi raksturo Valsts policijā.

Uz Latvijas ceļiem stacionārie fotoradari ir kopš 2015. gada nogales, ļaujot jau pirmajā gadā uzskaitīt par 30 mazāk satiksmes negadījumu upuru, gadu vēlāk – vēl par vairāk nekā 20.

Kopš 2018. gada Latvijā ir 100 stacionāro fotoradaru. Šā gada pirmajā pusē ar tiem fiksēti ap 124 000 ātruma pārkāpumu, aprēķināti naudas sodi par 5,13 miljoniem eiro. Pērn šajā laika posmā stacionārie radari fiksējuši ap 103 000 pārkāpumu.

Ar stacionārajiem un pārvietojamiem radariem gada laikā fiksē ap 250 000 pārkāpumu, kas ir neatsverams apjoms, Latvijas Radio sacīja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Smilga.

"Mēs tādā veidā varam esošos cilvēkresursus novirzīt reaģēt uz citiem satiksmes pārkāpumiem, kur primāri vajadzīgs cilvēks, lai apturētu pārkāpējus, kuri tieši apdraud satiksmes drošību. Piemēram, dzērājšoferus un agresīvos braucējus,” viņš sacīja.

Kā zināms, stacionāro fotoradaru uzturētājs SIA "Jarva" jūlija vidū paziņoja par līguma laušanu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un to pamatoja ar strauji augušām šī darba izmaksām. Šobrīd direkcija konkursā meklē jaunu stacionāro radaru uzturētāju, kas to varētu uzņemties no 24. augusta. Pieteikšanās iepirkumā noslēgsies 25. jūlijā, tad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vērtēs pieteikumus, cerot paspēt atrast fotoradaru nākamo uzturētāju līdz 24. augustam.

CSDD apņēmusies panākt, lai nebūtu pārtraukumu radaru darbībā. Tomēr Valsts policija rēķinās, ka šajā procesā var rasties aizkavējumi un radari kādu laiku varētu nedarboties, norādīja Smilga.

"Mēs esam izteikuši savas raizes par šādu iespējamu iznākumu, ka kādu daļu no radariem varētu atslēgt. Taču neatkarīgi no tā Valsts policija turpinās uzraudzību. Mūsu rīcībā ir arī 12 pārvietojamie fotoradari, tāpat arī mēs varam novirzīt cilvēkus no citu pienākumu pildīšanas tieši ātruma kontrolei,” viņš sacīja.

Vienlaikus gatavo arī citus risinājumus satiksmes mierināšanai. Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā nule apspriesta ideja naudas sodu Latvijā ieviest no pirmā kilometra stundā virs atļautā braukšanas ātruma. Tāda prakse ir Igaunijā un daudzās citās Eiropas valstīs un šo priekšlikumu gatavos vērtēšanai Saeimas komisijās.

Pašlaik par fiksētu ātruma pārkāpumu līdz 10 kilometriem stundā policija vien izsaka administratīvo brīdinājumu. Vienlaikus uzņēmums "Latvijas valsts ceļi" kopā ar CSDD turpina vidējā ātruma kontroles radaru ieviešanu. Finansējums tam piešķirts jau pērn, kad nolūkoti pirmie 16 posmi šo sistēmu ieviešanai, nodrošināta elektrības apgāde to darbināšanai. Taču atklājās, ka vidējā ātruma kontroles ieviešanai vajadzīgi atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Tie šobrīd pieņemti un beidzot norit aparatūras iepirkums, skaidroja "Latvijas valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova: "Patlaban iepirkums ir fināla stadijā, un mēs ļoti ceram, ka jau šogad daži no šiem 16 posmiem novembrī vai decembrī jau tiks aprīkoti, un sāks darboties. Taču visi 16 posmi atbilstoši laika grafikam tiks aprīkoti un sāks darboties līdz aprīļa beigām vai maija sākumam."

Šajos termiņos varētu iekļauties, ja pēc konkursa rezultātu paziņošanas nesekos pārsūdzības.

Tās aizkavētu vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu vēl par vairākiem mēnešiem. Zināms, ka vidējā ātruma radaru iepirkumā saņemti pieci piedāvājumi.

KONTEKSTS:

Stacionāro fotoradaru uzturētāja SIA "Jarva" no 24. augusta lauzīs līgumu ar CSDD, tādējādi CSDD konkursā meklē jaunu stacionāro radaru uzturētāju.

Iepirkuma uzraudzības birojā pieejamā informācija arī liecina, ka CSDD līgumu ar "Jarva" noslēdza 2020. gada jūnijā ar līgumcenu 1,827 miljoni eiro.

Kopumā Latvijā darbojas apmēram 100 stacionāro fotoradaru.

Kompānija "Jarva" reģistrēta 2010. gadā, un tās pamatkapitāls ir 120 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas kapitālā 95% īpašnieks ir Uģis Beļavskis, bet 5% īpašnieks ir Jānis Bērziņš. Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. novembrim, kompānijas apgrozījums bija 882 171 eiro, bet zaudējumi bija 343 991 eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti