Policijai būs jāmaksā 1500 eiro kompensācija Viļānu novada «kaņepju sievai»

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ceturtdien lēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts Viļānu novada Dekšāres pagasta iedzīvotājas Dzidras Bruzgules nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma pieteikums par Valsts policijas darbinieku saimniecībā nogrieztām kaņepēm, noskaidroja aģentūra LETA.

Policijai būs jāizmaksā pensionārei 1500 eiro liela kompensācija.

2018. gada augustā Viļānu novada Dekšāres pagastā pie saimnieces Dzidras Bruzgules atbrauca Valsts policijas darbinieki. Bija ierosināts kriminālprocess, un neviens negribēja pensionārei noticēt, ka kaņepes viņas dārzā ne tikai atbaida Kolorado vaboles, bet arī ir veselīga pārtika. Policisti izrāva 363 kaņepju stādus un aizveda uz ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai šīs kaņepes satur narkotiskas vielas. Tās neatrada, kriminālprocesu izbeidza.

Bruzgule pēc piedzīvotā konsultējās ar juristiem, kuri ieteica – jāpieprasa no policistiem kompensācija par zaudējumiem un sagādātajiem pārdzīvojumiem. Sākumā tiesa lēma, ka Bruzgule par kaitējumu prasīto 4000 eiro vietā kompensācijā saņems tikai 27 eiro. Tomēr beigās tika daļēji apmierināta prasība arī par nemateriālo kaitējumu, nosakot, ka valstij kaņepju audzētājai jāmaksā 1500 eiro kompensācija. Ģenerālprokuratūra lietu pārsūdzēja, un tā nonāca AT.

Izskatot Ģenerālprokuratūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu, AT konstatēja spriedumā vairākas nepilnības, uz kurām bija norādījusi prokuratūra, tomēr uzskatīja, ka tās nav ietekmējušas lietas rezultātu.

AT piekrita Ģenerālprokuratūras kasācijas sūdzības argumentam, ka apgabaltiesas rīcība, vērtējot kratīšanas tiesiskumu, bija nepamatota. Konstatējot policijas rīcības neatbilstību Kriminālprocesa likuma normai un līdz ar to tās prettiesiskumu, apgabaltiesa ir pārkāpusi savas kompetences robežas, jo valsts ir radījusi tiesisko sistēmu, lai indivīds varētu efektīvi aizsargāt savas tiesības, un pieteicējai bija iespēja panākt kaitējumu izraisījušās rīcības tiesiskuma izvērtējumu kriminālprocesā.

Tomēr AT atzina, ka šī apgabaltiesas kļūda nav ietekmējusi sprieduma rezultātu.

Lietā nav strīda, ka policijas rīcība vēlāk ir izrādījusies nepamatota. Ģenerālprokuratūra to ir atzinusi, tāpēc lēmusi par zaudējumu atlīdzināšanu. Strīds lietā ir par to, vai pieteicējai ir nodarīts kaitējums un cik lielā mērā tas ir atlīdzināms. Tātad kratīšana tās izdarīšanas brīdī bija tiesiska, līdz ar to varēja prezumēt, ka pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, tomēr vēlāk tika konstatēta kratīšanas nepamatotība.

AT spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi Atlīdzināšanas likuma normas, jo ir vērtējusi cēloņsakarību starp izdarīto kratīšanu un kaitējuma iestāšanos, pieteicējas līdzatbildību, aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumu, aizskāruma smagumu, kā arī citus apstākļus, un noteikusi atbilstošu atlīdzinājuma veidu.

Tiesa arī atzīst par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka iepriekšējo stāvokli, kāds bija pirms kaitējuma nodarīšanas, nav iespējams atjaunot, kratīšanu nevar pavērst par nenotikušu un pieteicējas pārdzīvojumus padarīt par nebijušiem. Tas, vai kaņepes pieteicējas īpašumā iesējas arī pašas, neietekmē minēto.

Vienlaikus AT nepiekrīt apgabaltiesas secinātajam, ka nemantiskais kaitējums Atlīdzināšanas likuma izpratnē pieteicējai radies arī ar kriminālprocesa plašo rezonansi publiskajā telpā. Atlīdzināšanas likums aptver nemantisko kaitējumu, kas kriminālprocesā nodarīts iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Plašsaziņas līdzekļi publikācijas sagatavo ārpus kriminālprocesa, neatkarīgi īstenojot savu pienākumu sniegt sabiedrībai informāciju, kas skar tās intereses, vienlaikus ievērojot noteikumu, ka tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju, kā tas noteikts likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". Tātad atbildība par publikāciju saturu un ar tām nodarīto iespējamo nemantisko kaitējumu gulstas uz plašsaziņas līdzekļiem, nevis valsti.

Vienlaikus AT no apgabaltiesas norādītā secina, ka tiesa, lemjot par atlīdzināmo summu, notikuma atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos, nosakot kaitējuma atlīdzinājuma lielumu, nav ņēmusi vērā, bet ņēmusi vērā kratīšanas faktu kā iejaukšanos pieteicējas privātajā dzīvē, tiesību uz īpašumu pārkāpumu un pieteicējai nodarīto veselības kaitējumu.

Tādējādi Senāts secina, ka arī šī kļūda nav ietekmējusi sprieduma rezultātu pēc būtības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt