Kopumā reģistrēto notikumu skaits pērn ir samazinājies, salīdzinot ar 2021. un 2020. gadu. Tostarp mazinājās narkotiku izņemšanas gadījumu skaits, noziedzīgi nodarījumi ar akcīzes precēm un ceļu satiksmes negadījumi.
Pērn kopumā ir 300 tūkstoši reģistrētu notikumu. Situācija uzlabojas, un noziedzības līmenis samazinās. Tomēr kriminālprocesu skaits salīdzinājumā ar 2021. gadu ir pieaudzis, taču tas ir mazāk nekā vairākus gadus iepriekš.
Samazinājies arī sevišķi smagu noziegumu skaits.
Tiesa, slepkavības pērn bija par vienu nogalināto vairāk nekā gadu iepriekš – nonāvēti 38 cilvēki. Pārsvarā tās ir sadzīviska rakstura slepkavības, bet trīs no tām bija pasūtījuma slepkavības. Lielākajā daļā gadījumu slepkavības ierocis bija nazis, bet sešos gadījumos – šaujamieroči, sprāgstvielas. 97% slepkavību policija ir atklājusi.
Miesas bojājumu skaits arī nedaudz ir pieaudzis. Taču būtisks pieaugums ir dzimumnoziegumu skaitā. "Diemžēl ir pieaudzis izvarošanu skaits – 116 gadījumi. Tas ir lielākais pēdējo piecu gadu griezumā. Seksuālās vardarbības gadījumu skaits ir lielākais skaits pēdējo piecu gadu griezumā. 45 gadījumos seksuāla rakstura darbības ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu," pastāstīja policijas priekšnieks.
Tāpat Ruks norādīja, ka, iespējams, šo noziegumu skaits pieaug, jo vienkārši sabiedrība vairāk par šiem gadījumiem runā un biežāk ziņo.
Te jāpiemin, ka gandrīz visos gadījumos upuri bija sievietes. Savukārt varmākas 86% gadījumu bija pilngadīgie un jau iepriekš saukti pie atbildības par šādiem noziegumiem. Lielākajā daļā gadījumu (84%) upuris ar varmāku ir savstarpēji pazīstami, proti, tie bija tēvi, radinieki, draugi.
Vairāk pērn bijis arī zādzību, sevišķi sīko zādzību. Policijas priekšnieks norādīja, ka parādījusies arī viltota nauda. Turpina samazināties automašīnu zādzību skaits. Zagļu iecienītākās joprojām ir "BMW" markas automašīnas.
2022. gadā, kas iezīmējās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvijā bija vērojamas naida noziegumu skaita pieaugums. Pērn kriminālvajāšanai nodoti astoņi kriminālprocesi par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, kā arī 13 lietas par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Policijā reģistrētie notikumi galvenokārt saistīti ar dažādiem naidu kurinošiem uzrakstiem uz ēku fasādēm, interneta vidē paustiem komentāriem un izvietotiem video materiāliem, kā arī 2022. gada notikumi pamatā saistīti ar Krievijas sākto karu Ukrainā.
"Nekad mēs vienaldzīgi neizturēsimies pret šāda veida agresijas attaisnošanu vai zaimošanu un tamlīdzīgi. Militāro simbolu slavināšana vai naida izpausme, naids pret ukraiņiem vai latviešiem, vai vienalga pret kādu sabiedrības grupu... Šī ir mūsu prioritāte, kam mēs arī meklējam instrumentus un spēju celt savu kapacitāti," sacīja policijas priekšnieks.
Vienlaikus Ruks atzīmēja, ka sabiedrībā valda mīts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā tīši uzbrūk: "Ir mīts, ka ir ārkārtīgi liels uzbrukumu skaits ukraiņiem un tamlīdzīgi, kas izskan sociālajos tīklos. Tomēr tā gluži nav. Kriminālprocesos 2022. gadā kopumā iesaistīti 111 Ukrainas valsts piederīgie. 75 no tiem ir cietušie. Pamatā tie ir mantiskie noziegumi, īpašuma bojāšana, zādzības no automašīnas. Šeit ir tas stāsts, vai vienkārši zādzība no automašīnas, jo mašīnai ir Ukrainas numuri, vai vienkārši stāv soma, un zaglis-narkomāns iet garām un to nozog, izsitot logu."
Tāpat pērn likumsargi no nelegālas aprites izņēmuši narkotikas 21 miljona eiro vērtībā. Atklātas 17 marihuānas audzētavas, kas ir par 22 audzētavām mazāk nekā gadu iepriekš.
Ruks ar policijas gada pārskatu iepazīstināja atbildīgo Saeimas komisiju, kas izrādīja vēlmi klātienē aplūkot policijas darbu. Tāpat tika norādīts, ka, gan uzklausot KNAB, gan policijas darba rezultātus, secināms, ka izglītības jautājums pēc Policijas akadēmijas likvidēšanas ir liels izaicinājums.
