Pildava norāda, ka šīs traģēdijas izmeklēšanas lietā policija strādā skrupulozi un mērķtiecīgi, soli pa solim tuvojoties mērķim, saucot pie atbildības ikkatru, kura darbība vai bezdarbība radījusi vai veicinājusi veikala sabrukšanu.
Dokumentu viltošanas fakts atklāts, kad izmeklētāju grupa strādāja ar kratīšanās izņemtajiem dokumentiem un daži no tiem raisīja aizdomas par iespējamu viltojumu, tādējādi apstiprinot bažas par būvniecības procesā bieži sastopamo formālo attieksmi.
Turpmākās izmeklēšanas darbības un ekspertīzes šīs aizdomas apstiprināja - uz dokumentiem bija viltots paraksts. Savā nodarījumā atzinās arī pati aizdomās turētā persona - 1952. gadā dzimis vīrietis.
Saskaņā ar Panorāmas rīcība esošo informāciju, minētie darbi bijuši saistīti ar ēkas metāla siju montēšanu. Persona, kuras paraksti viltoti, iespējams, bijis Andrejs Kuļešovs. Viņš bija viens no septiņiem būvinženieriem, kuru sertifikātus pēc traģēdijas apturēja Latvijas Būvinženieru savienība, tomēr jau drīz sertifikāta darbība tika atjaunota.
Zināms, ka Kuļešovs arī Būvinženieru savienībā vērsies apgalvojot, ka viņa paraksti ar projektu saistītajos dokumentos ir viltoti. Ar viņu Panorāmai sazināties gan neizdevās. Policija konkrētas iesaistītās personas atsakās nosaukt, tomēr uzsver, ka parakstu viltošanas izdalīšana atsevišķā lietā tikai palīdzēšot turpmākai traģēdijas izmeklēšanai.
"Tas ir pierādīts fakts, ka ir notikusi dokumentu viltošana un tā ir raksturojoša pazīme tai attieksmei un formalitātei," notikušo komentēja VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Likumsargi arī norāda – to, vai šai epizodei bijusi kāda tieša cēloņsakarība ar vēlāk notikušo traģēdiju, izmeklētāji vēl turpinās pētīt. Persona vainu atzina, un ar prokuroru tika panākta vienošanās par piemērojamo sodu.
"20. februārī tika pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, savukārt jau 27. februārī tika pieņemts prokurora priekšraksts par sodu sešu minimālo mēnešalgu apmērā, ko šī persona jau ir samaksājusi," saka Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.
Pabeidzot visas nepieciešamās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, šā gada 17.februārī kriminālprocess par dokumentu viltošanu tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Šā gada 20. februārī prokuratūra pieņēmusi lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, bet 27.februārī jau pieņemts prokurora priekšraksts par sodu - 6 minimālo mēnešalgu apmērā. Persona piespriesto sodu jau ir samaksājusi.
Par dokumentu viltošanu saņemtais sods neizslēdz iespēju šo personu saukt pie kriminālatbildības arī par citu noziedzīgu nodarījumu veikšanu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, ja izmeklēšanas laikā noskaidros, ka šī persona tādus izdarījusi.
„Izmeklēšanā mēs noskaidrosim katras iesaistītās personas saistību un katra atbildību notikušās traģēdijas kontekstā,” uzreiz pēc traģēdijas sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un šis solījums tiek pildīts.
Pirmā persona šobrīd jau ir saņēmusi sodu par dokumentu viltošanu, bet izmeklēšana pamatprocesā turpinās. Policija noskaidros katras šī objekta projektēšanā, būvniecībā vai apsaimniekošanā iesaistītās personas iespējamo atbildības pakāpi saistībā ar smagajām sekām - ēkas sabrukšanu un cilvēku bojāeju.
Tajā pašā dienā, kad prokuratūra lēma par dokumentu viltotāja saukšanu pie atbildības, Saeimas Krimināltiesību apakškomisija atbalstīja likuma grozījumus, kas nozīmētu bargākus sodus vainīgajiem, ja līdzīgas traģēdijas jelkad atkārtosies.
"Mēs uzskatam, ka patlaban esošā pieeja, ka ir smagas sekas nav pietiekama. Smagas sekas ir gan miesas bojājumi, gan viena cilvēka nāve, gan vairāku cilvēku nāve. Līdz ar to mēs piedāvājam jaunu kvalificējošu pazīmi – darbība, kas izraisījusi vairāku cilvēku nāvi," sacīja Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Vienotība").
Pagaidām likuma izmaiņu piedāvājumā paredzēts kā bargāko sodu par šādiem pārkāpumiem noteikt astoņus gadus cietumā. Sodi gan varētu kļūt vēl bargāki, jo likuma grozījumus tikai nākamnedēļ sāks izskatīt Saeimas Juridiskā komisija un tajos iespējamas izmaiņas. Tomēr uz Zolitūdes traģēdijas vaininiekiem tie jebkurā gadījumā neattieksies.
Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas kriminālprocess ir apjomīgs un darbietilpīgs - vairāk nekā 47 izmeklētāju grupa strādā pie vairākiem desmitiem tūkstošu dokumentu, kas jau šobrīd apvienoti vairāk nekā 30 sējumos.
Izmeklēšanas ietvaros joprojām rūpīgi tiek izskatītas versijas gan par iespējamām kļūdām ēkas projektā, gan par iespējamiem pārkāpumiem ēkas pirmās un otrās kārtas būvdarbu procesā. Tiek vērtēta gan būvdarbus uzraugošo institūciju un apsaimniekotāju amatpersonu rīcība, gan ar ēkas projektu un būvniecību, kā arī ekspluatāciju saistītie jautājumi.
21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikala „Maxima" ēkas jumtam, bojā gājuši 54 cilvēki.
