Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis gan Latvijas Radio uzsvēra, ka ar akcijas dalībnieku uzskaiti nenodarbojas, tomēr aplēses rāda, ka cilvēku skaits bijis ap septiņiem tūkstošiem. Zellis Latvijas Radio arī informēja, ka pasākums noticis bez būtiskiem pārkāpumiem.
Dažos gadījumos fiksēts, ka cilvēki akcijas laikā stāvēja nevis uz ceļa nomales, bet braucamās daļas. Reģistrēti pieci notikumi par satiksmes apdraudējumu, savukārt Vidzemes reģionā uzsākts viens administratīvais process par vienu nepieteiktu piketu.
Zellis konkrētu pirmdienas akcijas uzraudzīšanai piesaistīto policistu skaitu neatklāja, vien norādīja, ka spēku bija mobilizēts tik daudz, lai varētu novērot visu ceļa posmu Latvijas pusē, proti, 262 kilometru garumā.
Savukārt viens no rīkotājiem Latvijas pusē Rūdolfs Brēmanis norādīja, ka pasākumam pieteikušies bija 93 tūkstoši cilvēku, tomēr lielākā daļā lauku cilvēku nereģistrējās, bet gan nāca stāvēt tāpat, līdz ar to rīkotāji lēš 150–200 tūkstošus dalībnieku. Brēmanis atzina, ka dažās vietās gan bija pārrāvumi, tomēr aktivitāte bijusi augsta ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, un no helikoptera vērojamie skati bijuši iespaidīgi.
Tikmēr interaktīvajā kartē, kur varēja pieteikties dalībai ceļu posmos, norādītos simtus tūkstošus dalībnieku policijas pārstāvis Zellis nodēvēja par neobjektīvu skaitu.
"Sociālajos tīklos izveidotajā interaktīvajā kartē, kurā dalībnieki var pieteikties atsevišķos posmos – ja vakar no rīta skaitlis bija 30 tūkstoši, bet vakarā jau 300 tūkstoši, tad pēc mūsu rīcībā esošās informācijas šajā interaktīvajā kartē jebkura persona ar izdomātiem datiem varēja veiksmīgi piereģistrēties un norādīt līdz pat 100 dalībniekiem," paskaidroja Zellis.
Latvijas Radio norādīja – var rasties jautājums, vai šis pasākums neiet roku rokā ar Alda Gobzema vai Aināra Šlesera politiskajām aktivitātēm un potenciālo vēlētāju balsu "zvejošanu", bet Brēmanis noraidīja, ka akcija bijusi saistīta ar politiku.
"Nevienā brīdī neviens politiskais spēks nepalīdzēja pievienoties, netika aicināti arī viņi pievienoties. Nevienā brīdī arī man nav informācija, ka kāds kaut ko būtu organizējis, bet es zinu, ka piedalījās, stāvēja kaut kur savās vietās ar saviem domubiedriem droši vien. Bija arī uzstādījums, ka tiklīdz jutīs, ka tas ir kaut kas tāds – nē, aizmirstam. Tas nav politisks pasākums un tāds arī nebūs," viņš apgalvoja.
Akcijas norise pie Brīvības pieminekļa
Nedēļas pirmās darbadienas izskaņā Latvijas Radio devās pie Brīvības pieminekļa, lai ziņotu par pasākumu no notikuma vietas un uzklausītu tā dalībnieku apsvērumus piedalīties.
Pretēji organizatoru publicētajai interaktīvajā kartē paustajai informācijai, kurā no Brīvības pieminekļa līdz Akmens tiltam un pāri tam (kopumā 1,4 kilometru garumā) savu vēlmi stāties mūsdienu versijā par "Baltijas ceļu" bija izteikuši vairāki nekā trīs tūkstoši cilvēku, aktivitāte tomēr bija ievērojami zemāka. Pēc Latvijas Radio novērojumiem pie Brīvības pieminekļa vienotā ķēdē sastājās ap 150 līdz 200 cilvēku. Arī, paveroties uz Kaļķu ielas pusi, cilvēku virteni nemanīja.
Kopumā pie Brīvības pieminekļa viss noritēja mierīgi, bez skaļu saukļu izkliegšanas, bez plakātiem ar uzrakstiem, kā arī bez dziedāšanas.
Asas diskusijas iepriekš izraisīja Borisa Rezņika simboliskās dziesmas "Atmosties Baltija" izmantošanas šīs akcijas uzsaukumā. Akcija ilga 15 līdz 20 minūtes. Pēc tam cilvēki pēc stāvēšanas ķēdē izklīda.
Pastiprināta policijas uzraudzība nebija vērojama. Tikai viena policijas ekipāža stāvēja netālu no Laimas pulksteņa. Tas ir pretēji tam, kā kārtības sargi preventīvi parādīja savu klātbūtni 18. augustā, kad daudzviet pilsētas centrā notika mītiņi, kurus organizēja divi politiķi, kas katrs vēlas atkal iegūt valsts vadības varas grožus.
Piedalījās toreiz un piedalās tagad
Kopumā akcija notika visās trīs Baltijas valstīs vairāk nekā 675 kilometru garumā – tāpat kā pirms 32 gadiem. Taču to, ka šie pasākumi nav salīdzināmi, nenoliedz arī Latvijas Radio aptaujātie cilvēki, kuri bija sadevušies rokās.
Tomēr uzrunātie cilvēki sacīja – lai arī šodien sajūtas un mērķis ir cits, vēlme nākt un paust savu viedokli ir spēcīga.
Protesta dalībniece, kura pirms 32 gadiem stāvēja Baltijas ceļā netālu no ''Sēnītes'', pastāstīja, kāpēc atnāca šodien: "Savas pārliecības dēļ, lai pārstātu šķelties sabiedrība. (..) Sajūtas varbūt ir savādākas, jo apstākļi ir savādāki. Toreiz bija vairāk bail. Šobrīd es stāvu par to, lai mani bērni un mazbērni varētu dzīvot valstī, kurā neviens netiek ne diskriminēts, ne šķelts, ne iedalītis, sauciet, kā gribat, – kastās vai šķirās. Mēs visi esam vienādi."
"Es uzskatu, ka tas, kas pašlaik notiek, ir tikai sākums. Un tas turpināsies, es domāju, daudz efektīvāk un vairāk, – ja nekas nemainīsies, protams. Ja kungi nesadzirdēs, ko cilvēki vēlas," sacīja kāds cits atnākušais.
Vēl viena akcijas dalībniece atzina: "Mans mērķis tiešām ir noticēt, ka mums ir brīva valsts ar brīvām izvēlēm, ne ar brīvprātīgu piespiedu vakcināciju gan skolotājiem, gan, piedodiet, spīdzinot bērnus. Es neatbalstu. Sajūtas ir līdzīgas. Arī šobrīd. Pat ja izklausās, ka Dainis Īvāns neatbalsta, ļoti sāpīgi ir. Mums joprojām ir tiesības uz viedokli. Es viennozīmīgi pasakos arī jums, kas atspoguļo dažādus viedokļus. Lai Dievs jūs svētī."
