Policija pēdējo nedēļu laikā pārbaudīja vecāku un pedagogu informāciju par it kā interneta pašnāvnieciskās spēles esamību un secināja, ka bažām nav pamata – nav identificēta neviena persona, kas organizētu saraksti ar jauniešiem, lai viņi nodarītu sev miesas bojājumus.
Policija secināja, ka jaunieši veido interneta grupas, kurās savstarpēji apmainās ar informāciju, izaicina viens otru, bet nav nevienas personas, kas to organizētu ar nolūku. Valsts policijas (VP) rīkotajā preses konferencē pavēstīja VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics stāstīja, ka arī pats vairākas dienas piedalījās divās šādās grupās, kur uzdevumi bija nevainīgi – kaut ko nobildēt, ierunāt, atsūtīt kādu informāciju, un to visu organizēja paši jaunieši.
Bažas gan rada masveidīgums, ar kuru jaunieši iesaistās šādā informācijas apmaiņā, tāpēc vecākiem un pedagogiem jācenšas noskaidrot, ko bērni dara, kā pavada savas dienas, sacīja policijas pārstāvis.
Rinkevics arī uzsvēra, ka ne Latvijā, ne citās valstīs, kur ir izcēlusies ažiotāža ap šo spēli, nav ziņu par to, ka kāds jaunietis šīs spēles dēļ būtu izdarījis pašnāvību. Tiesa, šajās grupās jaunieši mēdz izplatīt bildes ar vardarbības attēliem, piemēram, sagrieztām rokām, bet šīs bildes ir atrastas internetā un pārpublicētas, un nav pierādījumu tam, ka spēles dēļ kāds nodarītu sev pāri.
Savukārt gadījums, kad divi pusaudži mēģinājuši izdarīt pašnāvību, nav saistāms ar kādu interneta spēli, jo neviens no viņiem nebija tādā iesaistījies, uzsvēra Rinkevics.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Ilona Kronberga medijiem uzsvēra, ka bērni un jaunieši šādās izaicinājumu spēlēs iesaistās, ja viņu brīvais laiks nav strukturēts, vai arī, ja bērniem ir problēmas ģimenē, kas netiek risinātas.
Bērnus neviens no malas nepiespiež iesaistīties šādās spēlēs, bet ir svarīgi saprast, ka normālas attiecības ģimenē, strukturēts brīvais laiks, skaidri mājas uzdevumi, padara pusaudžus imūnus pret šādām spēlēm, uzsvēra Kronberga.
Lai pasargātu bērnus no iesaistes grupās, kur beigās iespējamas kaitīgas sekas, vecākiem un pedagogiem jāpievērš uzmanība tam, kas notiek ar mūsu bērniem, jārunā, jāpārspriež dienas notikumi, ar patiesu interesi jāsaprot, kas ar bērnu notiek, uzsvēra Kronberga.
Viņa norādīja, ka sabiedrībai jāpievērš uzmanība nevis atsevišķām gadījumam, bet bērnu un jauniešu komunikācijai internetā, jo pasaule strauji mainās, un pat četrus gadus veci bērni jau aktīvi komunicē internetā, un pārdzīvojumi un emocijas virtuālajā realitātē var pārvērsties pārdzīvojumos reālajā vidē.
Kronberga vairākkārt uzsvēra, ka ir jāveido veselīgas attiecības ģimenē, jābūt atsaucīgiem, bet riski apkārt pastāvēs vienmēr, “nav svarīgi, kāda parādība ir aiz loga”, bet svarīgi, ka ģimene iegulda savu laiku, lai runātu ar bērniem, “galvenais ir sadarboties un nebūt vienaldzīgiem”.
Ar bērnu ir jāaprunājas, bet pēc padoma, kā to labāk darīt, var vērsties pie uzticības tālruņa 116111 speciālistiem.
