Policija sola efektīvu izmeklēšanu; bez ekspertiem neiztikt

Izmeklēšana Zolitūdes veikala «Maxima» sabrukšanas lietā būs ātra un efektīva – solījis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Pagaidām notiek materiālu - lietisko pierādījumu - savākšana ekspertīzēm, nopratināti atbildīgie. Tikmēr interneta portālos cilvēki pauž skepsi par policijas spējām atklāt patiesos nozieguma, vaininieku meklēšanā iesaka iesaistīt citvalstu speciālistus un pat mēģina veikt savu „izmeklēšanu".

2009.gada februāra Rīgas būvvaldes padomes sēdē tās dalībnieki toreizējā būvvaldes vadītāja Anda Ciņa vadībā nolēma atļaut plānot dzīvojamās ēkas un „Maxima" būvi Zolitūdē. Bez sabiedriskās apspriešanas, kaut arī atpūtas zona jeb ziemas dārzs uz ēkas jumta Rīgā ir reti sastopama būves sastāvdaļa.

Kanādiešu attīstītājs firma „Homburg" ēkas krīzes laikā uzcēla ātri, bet jau pāris mēnešu pirms 1. kārtas nodošanas ekspluatācijā „Maxima" jumts dedzis. Kāds aculiecinieks raksta, ka nu jumts esot iebrucis tieši tajā vietā, kur bijis ugunsgrēks. Arī tas būs jāņem vērā kriminālprocesa izmeklētājiem.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atgādina, ka pamata versija ir saistīta ar būvniecību vai tās uzraudzība un tiek strādāts trīs virzienos: saistībā ar projektēšanu un uzraudzību, ar būves 1. kārtas īstenošanu un 2. kārtas būvniecības norisi uz veikala jumta. „Lielākais darbs policijai – vietas apskate, lietisko pierādījumu izņemšana. Būtībā ir noskaidrotas pilnīgi visas būvniecības procesā iesaistītās personas un uzraugošās personas. Un tiek pratināti kā liecinieki," stāsta Ķuzis. Policijas vadītājs gan neprognozē ne tuvākos, ne nākamos izmeklēšanas posmu termiņus.

Lai noskaidrotu ēkas sagrūšanas iemeslus, policija pieaicinājusi būvniecības speciālistus no Rīgas Tehniskās universitātes. Pagaidām citu valstu speciālisti nav iesaistīti.

Rīgas būvvaldes vadītāja vietnieks Andis Cinis savulaik piedalījies „Maxima" ieceres akceptēšanā. Viņš arī šodien uzskata, ka sabiedriskā apspriešana objektam nebija vajadzīga: „Ir pasaules vietas, kur tādas ēkas pastāv un eksistē. Tādas sekas varētu būt arī tad, ja tur nekāda ziemas dārza nebūtu."

Cinis piekrīt policijas trim versijām un izvirzītu vēl vienu: „Nepareiza jumta ekspluatācija, jo ēka jau stāvēja divus gadus. Arī jumta degšana varēja iespaidot situāciju. Ir daudz iespējamības. Gala rezultāts bija – metāla konstrukciju deformācija. Kas to izraisīja: arhitektu nepareizs uzdevums vai konstruktora kļūda, vai būvnieku nepareizi iestrādāti materiāli, vai piegādātājs piegādājis materiālus, kas nav atbilstoši metāla nestspējai? Policijai jāpiesaista eksperti, bet vai viņiem būs līdzekļi."

Būtu labi, ja tie būtu neatkarīgi eksperti. Vai Latvijā tādi ir iespējami, to grūti pateikt," pauž Cinis.

Cinis kritiski izsakās arī par projektu ekspertīzes kvalitāti, kur nevar izslēgt arī korupciju. Savukārt kādā interneta portālā pieredzējis būvinženieris uzskaita sistēmiskas celtniecības procesu neskaitāmas kļūdas un korupcijas klātbūtni, kuras pieļauj ģenerāluzņēmēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti