Internetā atrodami ne mazums pret ukraiņu bēgļiem negatīvi noskaņotu ierakstu un komentāru, kuros no kara bēgošos cenšas dažādi nomelnot. Atrodami arī agresiju paudoši video.
Piemēram, kādā no video dzirdams, kā kāda krieviski runājoša sieviete un vīrietis bēglei no Ukrainas saka, lai viņa atgriežas, no kurienes ieradusies. Noprotams, ka konflikts izcēlies pie Maskavas nama Rīgā.
Šis video nonācis arī Valsts policijas redzeslokā, un likumsargu pārstāve Simona Grāvīte informēja, ka šobrīd par tajā redzēto notiek pārbaude.
Grāvīte skaidroja: "Sākotnējā informācija, kas iegūta, ka kāda sieviete ar lūpu krāsu uz iestādes uzrakstījusi "Slava Ukrainai". Apsargs pamanījis un izcēlās konflikts, sākta resoriskā pārbaude un skaidros iesaistītās personas."
To, ka Latvijā pastāv noraidoša attieksme un pat agresija pret bēgļiem no Ukrainas, apstiprināja arī ukraiņu žurnālistes Kristīne Losja un Viktorija Dudčenko.
Losja norādīja: "Ir situācija, ko esmu dzirdējusi, ka kādu ukrainieti negribēja apkalpot kafejnīcā, jo viņa ir ukrainiete."
Bet Dudčenko norādīja: "Pie manis atbrauca radinieki, es meklēju viņiem dzīvokli Rīgā, ne jau bez maksas, par tirgus cenām ar visiem nosacījumiem, ar divu mēnešu priekšapmaksu. Man atteica trīs saimnieki, vienkārši tāpēc, ka es no Ukrainas. Ne naudas summa, ne kādi nosacījumi. Viss viņiem derēja, mēs bijām visu sarunājuši, bet tiklīdz uzzināja, ka mana ģimene no Ukrainas, viņi vēlāk pat necēla klausuli, bet uzrakstīja: "Nezvaniet mums vairāk, nerakstiet, mēs nevēlamies jums nomāt dzīvokli"."
Žurnāliste Viktorija Dudčenko no Ukrainas, kura pašlaik strādā Latvijā, novērojusi, ka agresiju pret Ukrainas kara bēgļiem pārsvarā pauž krievu valodā runājošie.
"Mana sajūtas, ka tas ir diemžēl no krievu puses un no tiem, kuri pakļāvušies propagandai. Tas neattiecas uz latviešiem, jo mēs ar viņiem ļoti cieši sadarbojamies un no viņiem tikai labestība un tikai palīdzība nākusi," viņa teica.
Savukārt Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte informēja, ka kopš 24. februāra, kad Krievija pret Ukrainu uzsāka karu, sākti 20 kriminālprocesi saistībā ar nodarījumiem pret Ukrainas iedzīvotājiem.
"Gandrīz pusē gadījuma tie ir saistīt ar Ukrainas karoga zādzību vai dedzināšanu, bet fiksēti, piemēram, septiņi gadījumi, kad mašīnām pārdurtas riepas vai nozagtas numura zīmes, vai tās bojātas citos veidos," stāstīja Grāvīte.
Kā norādīja Valsts policijā, pret Ukrainas bēgļiem fiksēto agresijas gadījumu skaits Latvijā pagaidām nav liels, tomēr tie plaši izskan sabiedrībā. Arī iedzīvotāji Valsts policijai aktīvi ziņo par dažāda veida agresiju, kas vērsta pret bēgļiem no Ukrainas. Monitoringu, sekojot līdzi komentāriem un dažādu personu ierakstiem internetā, ikdienu veic arī Valsts policija.
"Mēs to visu informāciju apkopojam, vērtējam un pēc piekritības, ja vajag, arī nododam Valsts drošības dienestam, kas arī piekritīgi šādu lietu skatīšanai," pauda policijā.
Likumsargi aicināja ikvienu, kurš pamana jebkādu aizdomīgu darbību, kas vērsta pret Ukrainas kara bēgļiem vai ir Krievijas karu slavinoša, nekavējoties ziņot par to policijai.
