VP rīcībā pašlaik ir vien pāris šādas antiradaru detektēšanas ierīces, ar kuru palīdzību šogad noformēti jau 105 administratīvā pārkāpuma protokoli, tomēr ar esošajām ierīcēm nepietiek, lai uzraudzītu situāciju visā valsts teritorijā.
To, ka atļauto braukšanas ātrumu sanāk pārkāpt, atzīst autovadītājs Jānis.
Dažkārt ikdienas gaitās jāpasteidzas, bet citkārt ikdienā viņš mēdz braukt 10-15 kilometrus stundā ātrāk, nekā ļauts. To, ka šādi viņš varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus, Jānis gan noliedz.
„Tie, kas brauc ar lielākiem ātrumiem, tie – jā,” norādīja Jānis. „Tie, kas brauc uz 140 km/h un pāri, tie jau ir traki. Ja 10-15 km/h, tad jau nav tik traki. Te jau visi tā brauc apmēram,” viņš saka.
Pašlaik daudzi pārgalvīgie braucēji paliek nesodīti, jo viņi mērķtiecīgi samazina braukšanas ātrumu tur, kur dežūrē policija vai atrodas foto radars, pēc tam spiežot gāzi grīdā.
Šādi traukties un vienlaikus izvairīties no soda ļauj tā saucamie antiradari un radaru detektori, kas ar īpašu frekvenču palīdzību signalizē par tuvumā esošu kontroli un pat bojā foto radaru darbību.
Noteikt, ka autovadītājs rīkojas negodprātīgi, policistiem ļauj īpašas antiradaru detektēšanas ierīces. Pāris šādas ierīces kārtības sargiem jau ir, bet ar tām nepietiek, tāpēc plānots iegādāties vēl 30. Informē
„Mērķis ir vadītājos neradīt to sajūtu, ka viņi var ievietot auto iekšā ātruma kontroles radaru detektēšanas ierīces un vienkārši braukt, un tādā veidā izvairīties no soda un pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu. Tas cilvēks, kurš ievieto šādu ierīci auto, jau apzināti iet uz to, ka viņš pārkāps noteikumus,” skaidro VP Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.
Izmantojot antiradaru detektēšanas ierīces, policisti šogad noformējuši jau 105 administratīvo pārkāpumu protokolus un konfiscējuši tā sauktos antiradarus.
Arī Jānis, kurš atzina, ka ikdienā ar auto pārvietojas virs atļautā maksimālā ātruma, ir redzējis antiradarus, taču pats tos neizmantojot. Antiradarus savos auto ievieto cilvēki, kas mērķtiecīgi izvēlas braukt ātrāk un izvairīties no sodiem, kā arī turīgākie iedzīvotāji.
Cena par šādu detektoru svārstās no 200 līdz pat 4000 eiro. Tāpēc ierīces iegāde ir rūpīgi aprēķināta un diez vai tās uzstādot cilvēki, kas nedaudz pārsniedz maksimālo atļauto ātrumu.
„Ja jau tu pārkāp ātrumu pa 5-10 km/h stundā, tad braucot uz Liepāju, tev nekad mūžā tas antiradars neatmaksāsies,” uzskata „Drošas braukšanas skolas” pārstāvis Edmunds Ozolnieks.
Konfiskācija nereti esot lielākā bēda aizturētajiem pārkāpējiem, un tā ir pareiza rīcība. Par to, vai šādā veidā valstiski izdosies izvairīties no iespējamām nelaimēm ceļu satiksmē, Ozolnieks ir šaubīgs.
Tāpat viņš piebilst, lai gan daļa autovadītāju ikdienā brauc tikai nedaudz ātrāk, nekā ļauts, arī 5-10 km/h par ātru, īpaši apdzīvotās vietās un skolu tuvumā, varot būt izšķirīgi.
