„Aizliegtā paņēmiena” (AP) veiktais eksperiments, kura rezultātā stāties seksuālos sakaros ar 15 gadus zēnu pieteicās vairāk nekā simt personu, un pieci izraudzītie vīrieši savus nodomus nevilcinoties apliecināja arī dzīvē, šokēja daudzus. Vīrieši, kurus uzreiz pēc eksperimenta aizturēja policija, snieguši paskaidrojumus un atlaisti brīvībā. Tā kā eksperimentā iesaistītais jaunietis patiesībā bija pilngadīgs, policijai nav pamata viņus sodīt. Tomēr uzsākts kriminālprocess, kurā tiks pārbaudīta vīriešu paustā informācija par jau iepriekš īstenotiem seksuāliem sakariem ar mazgadīgajiem.
Neatkarīgi no kriminālprocesa iznākuma, pēc LTV raidījuma AP noskatīšanās sabiedrībai nāksies saprast, ka cilvēku, kurus interesē seksuālas attiecības ar bērniem, mūsu vidū ir krietni vairāk, nekā esam domājuši līdz šim. Tā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas direktore Laila Rieksta Riekstiņa, uzsverot – ik gadu inspekcijā vēršas gan skolu vadība, nesaprotot, ko iesākt, kad bērni stāsta par aizdomīgiem gadījumiem, bet pierādījumu nav, gan paši bērni, kuru teiktajam pieaugušie nav noticējuši.
„Nav pierādījumi, ir tikai aizdomas par tādu izturēšanos, par mulsinošu izturēšanos, par to, ka skolotājs bieži kavējas pie meiteņu ģērbtuves durvīm, pie dušas telpām, kad viņas pārģērbjas sportam vai mazgājas, un meitenēm pašām šī sajūta ir nepatīkama – it kā tas nav kriminālpārkāpums, bet šī rīcība rada aizdomas par to, ka skolotājam var būt arī citi nodomi (..),” saka Rieksta – Riekstiņa.
„Nereti tie cilvēki, kuriem ir kādi slikti nodomi attiecībā pret bērniem spēj izveidot ļoti pozitīva pedagoga tēlu un skolas administrācijai ir vieglāk noticēt skolotājam, kurš saka – bērni grib ar mani izrēķināties, jo es esmu stingrs vai prasīgs, un tagad tā ir atriebība, mani apmelo,” uzsver Bērnu tiesības aizsardzības inspekcijas direktore.
Inspekcijā atzīst – nereti skolu vadība aizdomīgus gadījumus cenšas noklusēt, nepievēršot atbildīgo institūciju uzmanību. Uz to raidījumā AP norādīja arī policija.
„Skolu vadība un mācību iestādes, bērnu nama vadība, ļoti nevēlas sadarboties ar policiju, ziņot kādai tiesībsargājošai iestādei vispār par tādām teiksim indikācijām, ja tas notiek viņu padotajai iestādei. (..) Tie skolu direktori, nu, viņi uzskata, ka viņi droši vien pēc tam paši būt pie tā vainīgi, viņi cenšas to noklusēt,” AP sacīja Sozinovs.
Jebkurai izglītības iestādei ir pienākums censties jau saknē novērst šādu cilvēku nonākšanu saskarsmē ar bērniem, pirms katra darbinieka pieņemšanas darbā pieprasot par šo personu izziņu no sodu reģistra. Pārbaude jāatkārto katru gadu. Pērn Iekšlietu ministrijā pēc skolu lūguma pārbaudīti vairāk nekā 20 000 personu, kas parādījušies sodu reģistrā. Tur gan atrodami arī, piemēram, cilvēki, pret kuriem kriminālprocess uzsākts un pēc tam apturēts. Ar bērniem nedrīkst strādāt tie, kas sodīti par vardarbību un noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Sozinovs atzīst, ka pagājušajā gadā gandrīz 1000 cilvēkiem liegta piekļuve bērniem. „Jāņem vērā, ka tie ir ne tikai pedagogi, bet arī tehniskais personāls,” skaidro Sozinovs.
To, vai meklēt šādu informāciju un ko ar to pēc tam iesākt – tas paliek pašu skolu ziņā. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā atzīst – pirms apmēram pieciem gadiem izziņas no soda reģistra lūgusi reti kura iestāde, tagad situācija krietni uzlabojusies, un pēc attiecīgās informācijas saņemšanas skolas arī nevilcinās pārtraukt vai neuzsākt darba attiecības ar attiecīgo personu. Tiesa, reģistrā cilvēks nonākt tikai, ja pret viņu reiz uzsākts kriminālprocess. Kā raidījumā AP, atzina Probācijas dienests, no viņu pārraudzībā nonākušajiem pedofiliem vairāk nekā puse līdz tam nav bijuši policijas uzmanības lokā.
