Ukrainas karogs Latvijā kopš kara sākuma vairākkārt ir gan zagts, gan norauts, gan arī dedzināts. Bojātas arī automašīnas ar Ukrainas numuriem. Tieši ukraiņu mašīnas mēdz izvēlēties, lai apmētātu ar jēlām olām. Šāda veida nodarījumiem policija un Valsts drošības dienests pievērš pastiprinātu uzmanību.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norādīja – lai būtu pārliecība, ka huligānisms neslēpj naidu, kas, paliekot nesodīts, vēlāk var pārvērsties daudz smagākā nodarījumā. Un ievērojamā daļā gadījumu jau ir noskaidroti atbildīgie.
Piemēram, gadījums ar ukraiņu auto, kam nedēļas nogalē izsisti gandrīz visi stikli. “Mums ir aizdomās turētā persona, attiecīgi mēs šobrīd nostiprinām pierādījumus. Un šādos izteikti smagos gadījumos, kad ir jūtama tiešām tāda vardarbība, nu tādas nopietnas īpašuma bojāšanas, protams, mēs attiecīgi resursus tam veltām. Katrā vietā, kur ir burts Z uzzīmēts, policistu nevaram nolikt,” piebilda Ruks.
“Policijai un iekšlietu ministrijai ir nulle tolerances pret šādiem gadījumiem. Otrkārt, šādi gadījumi, kad tiešām uzbrūk, ir tomēr ļoti maz, un šie cilvēki pārsvarā uzreiz tiek identificēti un noķerti,” sacīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”). “Attiecībā uz uzbrukumiem mašīnām – tā ir arī īpašuma bojāšana.
Un, ja tas ir izdarīts ar naida motīviem, tas ir pastiprinošs apstāklis, un tur jau būs salīdzinoši bargs sods.”
Policijas priekšnieks norādīja – rēķinot uz kopējo diennakts pārkāpumu skaitu, kas sasniedz ap tūkstoš gadījumus diennaktī, Ukrainas karoga, bēgļu un viņu īpašuma aizskārumu nav daudz. Tie nenotiek masveidā.
“Sabiedrība to uztver saasināti. Viss, kas ir apkārt un saistīts gan ar Ukrainas bēgļiem, gan ar situāciju Ukrainā, – protams, cilvēki uztraucas. Es vienkārši iezīmēšu: katru diennakti Valsts policijā tiek reģistrēti aptuveni 1000 dažādu notikumu,” sacīja Ruks.
Valsts policijas priekšnieks skaidroja, ka, sabiedrībai daloties ar informāciju par šiem pārkāpumiem, var rasties priekšstats, ka gadījumu skaits ir lielāks nekā patiesībā. Sazinoties ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, policijā secināts, ka līdzīgs šādu pārkāpumu skaits ir arī pārējās Baltijas valstīs.