Šonedēļ Valsts policija ziņoja, ka rudenī aizturējusi kādu Latgales restorāna īpašnieku aizdomās par Ķīnas pilsoņa paverdzināšanu. 1978. gadā dzimušais restorāna īpašnieks pirms diviem gadiem sāka meklēt darbinieku no Ķīnas savam restorānam, solot konkrētu amatu ar darba samaksu 1500 eiro apmērā.
Uz sludinājumu atsaucās kāds vīrietis. Viņš tika izmitināts restorāna īpašnieka norādītajā dzīves vietā. Pagājušā gada vasarā Ķīnas pilsonis sāka darbu. Tomēr darba algu viņš nesaņēma un faktiski turpmāko divu mēnešu garumā persona tika ekspluatēta. Vienlaikus vīrietim tika atņemti arī personu apliecinoši dokumenti. Viņš bija bezpalīdzības stāvoklī, stāsta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas (Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļa) priekšnieks Armands Lubarts.
"Šī persona neapjuka šajā situācijā un mēģināja palīdzību rast caur saviem tautiešiem – aizsūtīja internetā viņiem informāciju par sevi. Šīs personas sazinājās ar nevalstisko organizāciju, kas savukārt sazinājās ar Valsts policiju. Kopīgiem spēkiem mēs veicām šīs personas atbrīvošanu un uzsākām kriminālprocesu par cilvēktirdzniecību – konkrēti par darba ekspluatāciju," stāsta Lubarts.
Izmeklēšana lietā vēl turpinās, taču par šādu nodarījumu persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
Pie mums arvien vairāk sāk ekspluatēt darbaspēku.
"Ja sākotnēji mūsu valsts bija kā upuru izcelsmes valsts, tad, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pie mums un pasliktinoties ekonomiskajai situācijai kaimiņvalstīs, mūsu valsts tiek konstatēta jau kā upuru mērķa valsts. Konkrēti par darba ekspluatāciju pagājušajā gadā tika uzsākti trīs kriminālprocesi," norāda Lubarts.
Biedrības ''Patvērums „Drošā māja”'' juriste Gita Miruškina paredz, ka šādu gadījumu varētu būt vēl vairāk, jo nereti darba ekspluatāciju ir grūti atklāt un atpazīt. Ja tiek nodarbināti ārzemnieki, viņi nezina, kur vērsties. Trešo valstu pilsoņi ir situācijas ķīlnieki, jo ir atkarīgi no darba devēja.
"Darba devējs uzaicina pie sevis uzņēmumā ārzemnieku, kas strādās. Ārzemnieks saņem tiesības uzturēties un strādāt Latvijā, bet tieši konkrēti pie šī darba devēja. Ja darba attiecības tiek izbeigtas jebkāda iemesla dēļ, viņam arī beidzas tiesības uzturēties šeit Latvijā. Un negodīgam darba devējam tas dod iespēju šo cilvēku tiešām ekspluatēt," skaidro Miruškina.
Policijas statistika liecina, ka pērn tomēr vairāk tika pakļauti darba ekspluatācijai Latvijas valsts piederīgie. Nereti par upuriem izraugās cilvēkus ar garīgu atpalicību, dažādām atkarībām, jo šādas personas ir vieglāk pakļaut.
Gita Miruškina norāda, ka, lai tādas situācijas neatkārtotos, šeit darbs ir sociālā dienesta darbiniekiem.
"Principā, ja sociālā dienesta darbinieks spētu savu klientu vidū šādu gadījumu atpazīt un šo cilvēku novirzīt pie mums, ar to jau būtu gana," norāda Miruškina.
Jau ziņojām, ka pērn policija saistībā ar iespējamu darba ekspluatāciju organizācijas "Neatkarība Balt" ierīkotajos trīs atkarību profilakses centros aizturējusi astoņu cilvēku grupu. Cietušajiem bija piedāvāts iesaistīties atkarību profilakses programmā, taču tā vietā, lai nodrošinātu ārstniecību, reliģijas ideju aizsegā cietušos iesaistīja smagos un ilgstošos piespiedu darbos. Centrā bija 105 iemītnieki, taču tikai 23 izteica vēlmi kļūt par cietušajiem.
Kā noskaidroja Latvijas Radio, tikai 12 personas piekrita sadarboties ar Valsts policiju. Nereti upuri nevēršas pie likumsargiem, jo – vai nu neuzskata, ka tika paverdzināti, un domā, ka nav pamata sūdzēties, vai arī ir pamatīgi iebiedēti un, baidoties no paverdzinātāja, klusē.
Pārsvarā darba ekspluatācija ir nekvalificētajos darbos: mežizstrāde, zivsaimniecība, lauksaimniecība, celtniecība.
Lai turpmāk novērstu iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus un ar to saistītos riskus, ikviens, kura rīcībā ir kāda informācija par iespējamiem cilvēktirdzniecības gadījumiem vai citiem līdzīgiem gadījumiem, var vērsties policijā un ziņot par tiem, zvanot 110 vai rakstot e-pastu [email protected].
