No brīža, kad Lietuvas valsts pārņēma „Snoras” banku, līdz „Latvijas Krājbankas” kraham pagāja aptuveni nedēļa. Toreiz politiķi paziņoja, ka „Krājbanka” nav sistēmiskas nozīmes banka un izlēma to neglābt.
„Krājbankas” krahs Latviju pārsteidza nesagatavotu – līdz pat pēdējam brīdim amatpersonas solīja, ka ar to viss būs kārtībā. Arī Vladimirs Antonovs, kurš liktenīgajā nedēļā uzturējās Latvijā, netika aizturēts. Tomēr, aizbēdzis uz Londonu, viņš Latvijas likumsargiem nav kļuvis pilnīgi nesasniedzams, un nesen viņš pratināts Latvijas vēstniecībā Londonā.
Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis apliecina, ka Antonovs pašlaik sadarbojas ar likumsargiem: „Tajā apjomā, kas uz šo brīdi ir nepieciešams izmeklēšanai, viņš sadarbojas.” Policijas pārstāvis gan neatklāj, vai Antonovs atzīst savu vainu.
Aizdomās turēto statuss šajā lietā joprojām piemērots sešām personām: Antonvam un citiem „Latvijas Krājbankas” bijušajiem valdes un padomes locekļiem. Arī Krimināllikuma panti ir nemainīgi - pilnvaru ļaunprātīga pārsniegšana un piesavināšanās lielā apmērā, par ko maksimālais sods ir pieci gadi cietumā.
„Lieta ir gana apjomīga, bet izmeklēšanas taktika ir tāda šinī lietā, ka tās epizodes, kuras mēs varēsim pēc iespējas ātrāk nodot prokuratūrai, tās mēs virzīsim pa daļām. Un arī šogad vismaz kāda daļa no lietas tiks virzīta uz prokuratūru,” sacīja Gudermanis.
Visiem aizdomās turētajiem, izņemot Antonovu ir piemēroti arī tādi drošības līdzekļi kā īpašuma arests un aizliegums izbraukt no valsts. Tomēr Londonā mītošo Antonovu VP joprojām nav pieprasījusi izdot. „Izdošanas pieprasīšana un, kad tas tiks darīts, tas ir izmeklēšanas stratēģijas jautājums. Jo lieta ir gana apjomīga, un mums nepieciešams savākt vēl gana papildus pierādījumus, kā rezultātā varbūt varētu arī mainīties iespējamā noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija. Tas ir pirmkārt. Un otrkārt, jāatceras tas - ja mēs tā varam izteikties, mēs esam rindā otrie aiz Lietuvas kolēģiem,” skaidroja Gudermanis.
Kriminālprocess varētu palīdzēt atjaunot taisnīgumu un sodīt „Latvijas Krājbankas” klientu apzadzējus, tomēr galvenās cerības atgūt zudušo naudu atkarīgas no neskaitāmajām civiltiesiskajām tiesvedībām, kurās bankas maksātnespējas administrators KPMG ir iesaistījies gan Latvijā, gan ārzemēs.
„Nu tā, salīdzināšanai, prasība Krievijā pret „Investbanku” ir 70 miljoni dolāru, 10 miljoni eiro, un tā ir ļoti ievērojama summa, ja salīdzina tos skaitļus, kas ir šobrīd pārskaitīti garantiju fondam,” maksātnespējas administratora pārstāve, zvērināta advokāte Una Petrauska.
Kopumā izdevies izdevies atgūt 70 miljonus latu, bet ieskaitot vēl 30 miljonus, kas bija iesaldēti bankas kontos, „Latvijas Krājbankas” galvenajam kreditoram - Noguldījumu garantiju fondam - jau atdoti 100 miljoni. Kaut iespaidīga, šī summa ir mazāka par vienu trešdaļu no 336 miljoniem latu, kas šim fondam jāsaņem, līdz beidzot pienāks kārta pārējiem bankas kreditoriem, kā Raimondam Paulam un Santai Ančai. Lai visas kreditoru prasības segtu, kopumā būtu jāatgūst vairāk nekā pusmiljards latu.
„Aktīvākais mantas pārdošanas vai realizācijas process, visticamāk, turpināsies vēl gadu. Ilgāku laiku noteikti aizņems tiesvedības, kuras ir ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Tāpat mēs esam iesaistīti arī kriminālprocesos, kur banka ir kā cietušais un tādējādi arī mantiskās intereses tiek aizsargātas. Kā šie procesi iet, tos mēs nevaram ietekmēt, bet es pieņemu, ka tie ies vēl vairākus gadus,” atzīmē Petrauska.
Ienesīga varētu būt arī bankas kredītportfeļu pārdošana. Šobrīd bankas savulaik izsniegtie kredīti iedalīti piecos portfeļos, un pirmais no tiem jau pārdots Norvēģijas investoram, savukārt par pārējiem notiekot sarunas. Līdz šim no aptuveni 500 bankas nekustamajiem īpašumiem jau izsolīti 179. Tas ienesis 9,5 miljonus latu.
Savukārt tiesvedībām galu vēl neredz – pagaidām tikai saņemts viens pozitīvs pirmās instances tiesas spriedums Ukrainā, kas jau arī ticis pārsūdzēts. Kā izmeklēšana vai maksātnespējas process veicas Lietuvā, gan neizdevās noskaidrot, jo kaimiņvalsts likumsargi ar medijiem runāt nevēlējās. „Varu tikai apstiprināt, ka izmeklēšana turpinās, bet prokurori un šīs lietas izmeklētāji no citām iestādēm no plašākiem komentāriem atturas, lai netraucētu sekmīgai šīs lietas pabeigšanai,” sacīja Lietuvas ģenerālprokuratūras pārstāve Elena Martinoniene.
Lietuva gan nav vienīgā valsts, kurā notiek šī izmeklēšana. Latvijas policijai kopumā nācies izsūtīt vairāk nekā 30 tiesiskās palīdzības lūgumus, arī gana eksotiskām valstīm. „Tai skaitā Lietuvai, Krievijai, Luksemburgai, Austrijai, Spānijai, Šveicei, Ukrainai, Anglijai, Panamai. Bet ir jāņem vērā tas, ka uz katru šo saņemto atbildi var rasties papildus jautājumi, un šis tiesiskās palīdzības lūgumu skaits nemitīgi pieaug,” norādīja VP pārstāvis.
Ignorēti šie lūgumi gan netiek, tomēr, kāda ir atdeve – tas ir izmeklēšanas noslēpums.
