Prostitūcija Latvijā nav aizliegta. Aizliegta ir seksa tirdzniecības organizēšana - sutenerisms, seksuāla rakstura darbību organizēšana par samaksu grupās, tāpat aizliegts tirgot savu ķermeni dzīvoklī, kas nepieder pašam vai par to nav noslēgts īres līgums.
Gan valsts, gan Rīgas Pašvaldības policija (RPP) dažkārt masāžas salonos iesūta darbiniekus. Valsts policija to sauc par speciālo izmeklēšanas eksperimentu. Tas ir saskaņots ar tiesneša lēmumu. Rīgas Pašvaldības policija līdzīgi rīkojas, pamatojoties vien uz vadības rīkojumiem.
"Vispār visa šī nozare ir, ja varētu tā teikt, ļoti rafinēta. Tad arī policijai ir jāizmanto dažādas metodes, lai pierādītu vainu un varētu saukt personas pie atbildības," teica Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Latvijas Televīzijas rīcībā ir vairāki ziņojumi, kurus savai vadībai rakstījuši gan Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki, gan Valsts policijas darbinieki vai personas policijas uzdevumā.
Policijas darbinieki ziņojumos apraksta darbības, ko veikuši tā sauktajos masāžas salonos. Kā apgūlušies uz muguras, cik ilgi gulējuši, un kā meitenes masējušas viņu dzimumorgānus.
Šie izmeklēšanas eksperimenti, saukti arī par kontrolpirkumiem, ir saistīti ar seksuāla rakstura darbībām. Un ziņojumos tie detalizēti aprakstīti.
"RPP mērķis ir pierādīt, ka ir noticis šis administratīvais pārkāpums," skaidroja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis.
Par pārkāpumu prostitūtas saņem administratīvo sodu, bet organizētājam piemēro kriminālatbildību. Piemēram 2015. gada 10. novembra spriedums Vidzemes priekšpilsētas tiesā apliecina, ka mutiska piekrišana sniegt seksuāla rakstura pakalpojumus ir pietiekams pierādījums soda piemērošanai.
Tomēr gan valsts, gan pašvaldības policijas ziņojumi apliecina, ka likumsargi nereti iet daudz tālāk un iesaistās seksuāla rakstura darbībās.
"Vai tas ir jādara tādā veidā, ka policijas darbinieks iet, viņam ir sekss ar meiteni un pēc tam viņš izvelk apliecību. To noteikti var izdarīt ar daudz, daudz mazāk šādu iejaukšanos privātā dzīvē un cilvēktiesībās metodēm," teica zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, iepazīstoties ar vairākām pārsūdzībām, pārliecinās, ka īpaši Rīgas Pašvaldības policijas darbā tiek plaši pielietota metode – vispirms baudīt, bet šķiršanās brīdī uzrādīt dienesta apliecību.
"Ja viņi fokusētos uz cilvēktirdzniecību, es varētu saprast. Nē, viņi vienkārši meklē cilvēkus, kas sniedz seksuālus pakalpojumus, un pēc tam meklē kādu punktu, kas var tikt piemērots. Tas ir nožēlojami. Tas diskreditē pašu policiju. Un tas ir pretrunā ar tiem mērķiem, kas ir likumā rakstīti.
Manuprāt, Rīgas Pašvaldības policijai ir vērts padomāt, vai viņi tiešām strādā ar likuma garu – ar noteikumu garu, jo mērķis nav darīt to, ko viņi dara," teica Judins.
Juriste un cilvēktiesību speciāliste Dace Kavasa stāsta, ka liela daļa prostitūcijā strādājošo mērķtiecīgi ievilināti, sākot no 13 gadu vecuma. Šī ir ievainojama sabiedrības grupa, nereti arī nepietiekami izglītota, lai spētu izrauties no šīs vides, mainītu dzīvi.
"Kam mēs veltām laiku, resursus, un kāds ir tas mērķis? Tas jau parāda, ka mēs neskatāmies uz šo cilvēku kā cilvēku, bet gan kā objektu, ar kuru var darīt, ko grib," sprieda Kavasa.
Kavasa atbalsta Skandināvijas modeli, ka prostitūtas pie policijas var vērsties pie palīdzības, bet netikt sodītas par savu nodarbošanos.
To, ka prostitūcijas ierobežošanas noteikumi jāpārskata, min arī Judins. Viņš arī apšauba pašlaik likumsargu pielietoto metožu samērību ar izdarīto pārkāpumu, par ko nereti piemēro vien administratīvo sodu.
