Šeršņova atgādināja, ka 12.marta Ministru kabineta rīkojums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" aizliedz reliģiskas darbības, kas veicamas pulcējoties. Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) 27.marta skaidrojums "Par ārkārtējās situācijas ierobežojumu attiecināmību uz reliģisko organizāciju darbību" nosaka, ka dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisku darbību, kas veicama pulcējoties.
Tādējādi reliģiskās organizācijas garīgā personāla vadītais ikdienas dievkalpojums nav uzskatāms par reliģisku darbību, kas veicama pulcējoties. TM arī noteikusi, ka reliģisko norišu vietās ir atļauts atrasties tikai tādam cilvēku skaitam, kas ļauj stingri ievērot sociālo distancēšanos, turklāt nepārkāpjot maksimāli noteikto cilvēku skaitu, kas ir 50 cilvēki vienlaikus.
Savukārt TM skaidrojums par ierobežojumu attiecināmību uz reliģisko organizāciju darbību Lieldienu laikā nosaka, ka dievnami ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, taču ikvienam, kas atrodas reliģisku organizāciju telpās, ir jāievēro divu metru sociālā distancēšanās. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu.
Šeršņova skaidroja, ka vērtējot gan videomateriālu, gan iegūtās fotogrāfijas un Liepājas dievkalpojumos iesaistīto cilvēku paskaidrojumus,
netika gūti pierādījumi tam, ka tas būtu bijis organizēts pasākums.
"Reliģiskās organizācijas tika aicinātas visus svētku dievkalpojumus plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Arī konkrētajā dievnamā uz dievkalpojumiem netika aicināti cilvēki, dievkalpojums netika atsevišķi izziņots. Taču, ņemot vērā, ka reliģisko organizāciju telpas ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, uz dievkalpojumiem vai lūgšanām nebija aizliegts doties individuālajiem apmeklētājiem," skaidroja VP pārstāve.
Pēc viņas paustā, mācītājs, sākoties dievkalpojumam, redzot, ka baznīcā ir sanākuši cilvēki un, saprotot, ka, ienākot vēl vairāk interesentiem, to skaits pārsniegs atļauto cilvēku skaitu vienā telpā, baznīcas vārtiņus aizslēdza.
"Videomateriālā un paskaidrojumos parādās, ka cilvēku skaits baznīcā ir bijis virs 40 cilvēkiem, nepārsniedzot 50 cilvēkus, ieskaitot baznīcas personālu, līdz ar to netika pārkāpts noteiktais ierobežojums. Šajā gadījumā konkrētās baznīcas telpas platība ir pietiekoši liela un var nodrošināt distances ievērošanu šādam cilvēku skaitam - pat vairāk nekā divi metri starp cilvēkiem," apgalvoja Šeršņova.
Tāpat, apskatot lietvedības laikā iegūtās fotogrāfijas, esot redzams, ka mācītāji ir parūpējušies par to, lai distance tiktu ievērota.
Policijā informēja, ka lietvedības laikā iegūtā informācija neliecina par to, ka būtu pārkāpts Ministru kabineta rīkojums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un TM skaidrojums "Par ārkārtējās situācijas ierobežojumu attiecināmību uz reliģisko organizāciju darbību", tāpēc ir pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu.
KONTEKSTS:
Aprīļa vidū Valsts policija sāka pārbaudi par Latvijas Radio vēstīto, ka Sv.Annas draudzē Liepājā Covid-19 ierobežojumu laikā slepeni turpināti dievkalpojumi klātienē. Turklāt vismaz vienā no tiem piedalījies arī Liepājas mērs.
Vilnītis esot klātienē apmeklējis Sv.Annas draudzes baznīcā rīkotu Lieldienu dievkalpojumu, kurā, pēc paša teiktā, piedalījies ap pussimta baznīcēnu. Draudzes mācītājs Jānis Bitāns apgalvo, ka dievkalpojumus notur ar maksimālu piesardzību. Pēc viņa domām, attālinātie dievkalpojumi pielīdzināmi bezalkoholiskam alum vai gumijas sievietei.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paudis, ka šis gadījums ir jāizvērtē.
