“Aizliegtā paņēmiena” eksperimentā tika nofilmēts, kā ārsts par 15 eiro samaksu izrakstīja stingrās uzskaites psihotropās zāles “Xanax”, pat nepainteresējoties par pacienta veselības stāvokli.
Par ārsta rīcību sašutusi bija veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienība), norādot, ka šāda rīcība nav savienojama ar ārsta darbu.
Veselības inspekcija jau vēlāk noskaidroja, ka uz sava vārda receptes viņš izrakstījis ne tikai “Aizliegtajam paņēmienam”. Inspekcija viņu sodīja ar 250 eiro lielu administratīvu sodu par to, ka attiecīgi nav aizpildītas ambulatorās kartiņas.
Turklāt šāda ārsta rīcība ir līdzīga narkotiku izplatīšanai. Par recepšu izrakstīšanu bez vajadzības draud kriminālatbildība, tāpēc toreiz policija sāka kriminālprocesu.
Taču nu kriminālprocess ir izbeigts. “Tam Krimināllikuma 250.pantam obligātā kvalificējošā pazīme ir tā, kad jāpierāda ir mantkārīgais nolūks. Un šajā gadījumā to mantkārības nolūku ar visiem krimināllietas materiāliem neizdevās pierādīt,” skaidro Valsts policijas Rīgas reģiona 1.biroja 3.nodaļas priekšnieks Kaspars Briedis.
Uz to norādīts arī prokuratūras atbildē:
“Nav pierādīta noziedzīga nodoma subjektīvā puse – tas, ka ārsts ar nodomu, apzināti, bez medicīniskas nepieciešamības izrakstījis recepti.
Saskaņā ar ārsta sniegtajām liecībām viņš domājis, ka nauda ir samaksa par ārsta vizīti un recepte tiek izrakstīta konkrētam viņa ilggadējam pacientam.”
Tātad, lai gan par medicīnisko vajadzību izrakstīt recepti LTV fiksētajā videomateriālā ārsts pat neieminas un nepajautā, viņš ir nodomājis, ka tāda ir.
To kritizē krimināltiesību eksperts, Saeimas deputāts Andrejs Judins (frakcija “Vienotība”/“Kustība “Par””), kurš esot mēģinājis parlamentā aktualizēt šo problēmu: “Es uzskatu, ka lieta izbeigta nepamatoti. (..) Es ar [Saeimas deputātu, bijušo Satversmes tiesas vadītāju Gunāru] Kūtri runāju, ka būtībā jāapspriež šis jautājums. Mums bija apakškomisijas sēde, es aicināju runāt par pierādījumu pietiekamību un par video failu nozīmi. Diemžēl apakškomisijā viņi visi nobalsoja pret, viņi negrib par tādām lietām runāt.”
