Līdz šim Latvijā izdevies panākt to, ka vardarbības gadījumā kopīgo dzīvesvietu uz laiku jāpamet varmākam, nevis upurim. Savukārt pašlaik būtu ļoti vajadzīgs darbs ar varmāku rehabilitāciju.
“Nav jau atrisināta problēma ar to, ka mēs viņu izliekam no dzīvesvietas.
Viņā iekšā tikai krājas dusmas. Tas neatrisina problēmu,” norāda Lāce-Štrodaha.
Viņa arī norāda uz pētījumiem, kur secināts – vardarbības upuri nevēlas būt šķirti no pāridarītājiem, bet vēlas, lai šie cilvēki vairs nebūtu varmācīgi.
Policijas pārstāve norāda, ka no vardarbības ģimenē cieš ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Pērn 24 gadījumos upuri bijuši vīrieši.
Lāce-Štrodaha iezīmē tos gadījumu, kos pērn bijusi nepieciešamība nošķirt varmāku no upura: “Nu jau tā ir tendence – 54 gadījumi, kur cietusī ir māte no dēla. Tāpat četri, kur māte [cietusi] no meitas. Attiecībā uz vīriešiem lielākais īpatsvars ir [gadījumi], kur cietušais ir tēvs, kas cietis no sava dēla. Protams ir arī brālis – māsa. Ir arī [gadījumi], kur māte bijusi vardarbīga pret savu pilngadīgo bērnu.”
KONTEKSTS
Pirmdien bija plānots valdībai skatīt lēmumu par Latvijas pievienošanos tā dēvētajai Stambulas konvencijai, kas vērsta pret vardarbību ģimenē. Kamēr politiķi strīdas par terminiem konvencijā, vardarbība ģimenē regulāri parādās ziņu virsrakstos.
Latvijā ik dienu policija saņem vairāk nekā 20 izsaukumus par konfliktiem ģimenē. Turklāt vairākas institūcijas pērngad sākušas aktīvas kampaņas, lai šo vardarbību mazinātu.
