Kas ir vidējais pārkāpējs uz ceļiem Latvijā?
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis īsumā atgādināja par pastāvošo kārtību: "Tad, kad ir 4 punkti, tad uz deklarēto adresi vai e-pakalpojumu adresi tiek nosūtīts aicinājums vai brīdinājums vairāk nepieļaut satiksmes noteikumu pārkāpumus. Ja ir 4–7 punkti, tad cilvēks var brīvprātīgi pieteikties nodzēst 2 punktus. Tad, kad ir 8 punkti, tad jau ir piespiedu kārtā – izvērtē pārkāpuma raksturu, vai ir agresīvi pārkāpumi vai nav. Tie, kuriem nav agresīvu pārkāpumu, tie dodas uz kursiem; tie, kuri ir saistīti ar agresīvu rīcību satiksmē, iet pie psihologa uz grupu nodarbībām. Pēc tam, kad ir savākti 12 punkti, tad ir jāiet likt B kategorijas eksāmens un atkal var nodzēst 2 punktus. 16 punkti vai 10 punkti jaunajiem autovadītājiem ir jau liktenīgi, un uz gadu tiek atņemtas tiesības."
Eksāmeni un kursi ir jāapmeklē pusgada laikā. Ja apmeklē, divi punkti tiek dzēsti, ja ne, tad divus punktus pieliek klāt. Pārkāpumu uzskaites punkti dzēšas pēc diviem gadiem, bet, ja tie ir piemēroti par braukšanu apreibinošo vielu iespaidā vai notikuma vietas atstāšanu, proti, bēgšanu, tad punkti dzēšas pēc pieciem gadiem. Problēma, kas Latvijā iezīmējusies, – palielinājies to autovadītāju skaits, kuriem ir liels soda punktu daudzums.
"Ja mēs runājam par tādu cilvēku skaitu, kuriem ir 8, 10 punkti, tad šādi cilvēki ir apmēram 2500 gadā. Tie ir pamatā vīrieši līdz 40 gadu vecumam, tie, kuriem vēl jaunības trakums ir iekšā, un, kas ir jāmin, ka pēdējā laikā, lai arī vēl aizvien tā ir maza daļa, bet pieaug arī to sieviešu skaits, kurām ir reģistrēti punkti un kuras nonāk līdz tādai situācijai, ka punktu dēļ ir atņemtas vadīšanas tiesības," pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris.
Šī statistika ir līdzīga gadu no gada. Ātruma pārsniegšana, luksofora signālu neievērošana, kā arī agresīva braukšana ir biežākie pārkāpumi, par kuriem pienākas lielie pārkāpumu uzskaites punkti. Vēl arī braukšana reibumā un braukšana bez tehniskās apskates vai bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises.
Valsts policijas (VP) Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore Olga Podžuna skaidroja: "Mēs veicām pētījumu, kurā secinājām, ka tieši pārkāpēji, kuri atkārtoti pārkāpj vairākas reizes ātrumu, visvairāk un visbiežāk cieš un ir iesaistīti smagajos ceļu satiksmes negadījumos. Mūsu galvenais kritērijs bija vismaz divi pārkāpumi gada laikā par smagu ātruma pārkāpumu, kas ir virs 31 kilometriem stundā (km/h). Mēs pētījām šos cilvēkus no 2019. līdz 2020. gadam un konstatējām, ka ir tādas 592 personas, kuras ir vismaz divas reizes gada laikā pārkāpušas. Tie, kuri pārkāpj visvairāk, tie ir gados jauni autovadītāji no 18 līdz 34 gadiem. 94% ir vīrieši un 6% no šīs grupas ir sievietes."
Šīs personas pagātnē bieži pārsniegušas atļauto braukšanas ātrumu, vairākos gadījumos braukts arī reibumā, un liela daļa no 592 autovadītājiem tā arī nav labojušies.
330 autovadītāji ir 688 reizes pārkāpuši Ceļu satiksmes noteikumus, 116 personas pārsniegušas atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 31 km/h. Sešos gadījumos konstatēta braukšana dzērumā. Ir persona, kas ir pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus septiņas reizes. 64 no šīm personām ir iestājies liegums vadīt automašīnu, un tik un tā – vairāki ir pieķerti, braucot bez tiesībām.
Irbītis novērojis, ka viena daļa pārkāpēju ir jaunie vadītāji, kuri tikko nolikuši tiesības; nākamā kategorija – trīsdesmitgadnieki, starp kuriem ir daudz agresīvo braucēju. Trešā pārkāpēju grupa – seniori, kuri tiekot sodīti par braukšanu dzērumā.
Der arī atcerēties, ka šie ir tikai fiksētie pārkāpumi, jo, piemēram, fotoradaru konstatētie netiek uzskaitīti konkrētai personai.
Tāpat ir arī autovadītāji, kuri 16 ceļu satiksmes pārkāpumu uzskaites punktus savākuši vairākkārt.
"Ceļu satiksmes noteikumu likums nosaka, ka, ja cilvēks atkārtoti desmit gadu laikā nonāk līdz šai robežai – 16 punktiem, vai jaunais vadītājs līdz desmit punktiem un atkārtoti par punktiem zaudē tiesības, tad šīs tiesības tiek anulētas un cilvēks ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem var iegūt šīs tiesības no jauna, kā jaunais autovadītājs izejot visu procesu no nulles," norādīja Teteris.
Šādā situācijā nonākot apmēram 20 cilvēku gada laikā.
Ja agrāk sodu piemēroja tikai par lielāko pārkāpumu, tad jau kādu laiku sodu var piemērot par visiem pārkāpumiem, kas tiek konstatēti, tātad – var tikt gan pie lielākas soda naudas, gan pie vairākiem soda punktiem vienā piegājienā.
"Šim jau vajadzēja diezgan būtiski nostrādāt un parādīties daudz vairāk to, kuri ir savākuši šo kritisko soda punktu daudzumu, bet ir viena nelaime, ko esmu vienmēr uzsvēris – nav jau kas piemēro tos soda punktus. Vajag to sarunu, jo tā saruna ar policistu iedarbojas vislabāk," pauda Irbītis.
Valsts policijā uzskata, ka jāpalielina policijas ekipāžu skaits par aptuveni 20 procentiem. Nepieciešamas arī izmaiņas pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā.
"Mēs uzskatām, ka liela nozīme ir braukšanas uzvedības korekcijas grupām un, iespējams, vajadzētu pārskatīt šo sistēmu kā tādu, un cilvēkiem, kuri ir sastrādājuši kaut ko, vēl pirms ir ieguvuši tiesības, iespējams, ka viņiem vēl pirms tiesību iegūšanas jāiziet korekcijas grupas vai [jādodas] pie psihologa, lai savām emocijām un pārdrošumam tiktu pāri. Arī uzskatām, ka par atkārtotiem pārkāpumiem ir jābūt smagākiem sodiem, jo, ja tu esi pieķerts vienu reizi – var gadīties. Ja tā ir sistēma un vienam cilvēkam ir vairāki pārkāpumi, tad mēs uzskatām, ka sodam ir jāpieaug," uzsvēra policijā.
Iespējams, drīz tiks meklēti veidi, kā ar bargākiem sodiem panākt, lai samazinātu atkārtoto pārkāpumu skaitu. Bet, kā uzskata satiksmes eksperts, ir nepieciešams palielināt arī policijas ekipāžu skaitu, kas uzlabotu satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem.
