Pagājušajā gadā Valsts policija uzsāka apmēram 29 tūkstošus kriminālprocesu, bet atklāja gandrīz trīsreiz mazāk – 11,5 tūkstošus. Policijā un Iekšlietu ministrijā cer, ka tieši jaunas – izmeklētāja palīga profesijas ieviešana – varētu pārtrinat lietu izskatīšanu.
“Piemēram, ir kriminālprocess, kurā ir 50 sējumi. Lai katru sējumu sašķirotu, sašūtu, izveidotu lietā esošo dokumentu sarakstu... Tas ir ļoti liels apjoms, un tas ir tieši tas, ko var izmeklētāja palīgs darīt, un tajā pat laikā tas nav jādara izmeklētājam pašam. Tātad viņš šajā laikā jau var veikt kādā kriminālprocesā kādas izmeklēšanas darbības, un šādā veidā palielināt kriminālprocesa izmeklēšanas ātrumu,” skaidroja Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs.
Līdz šim tādus darbus kā krimināllietu noformēšanu vai atteikuma materiālu skenēšanu un kopēšanu veica paši izmeklētāji vai kancelejas darbinieki.
Ģenerālprokuratūrā uzskata, ka jaunās profesijas iedibināšana ir izmisuma solis.
“Tāpēc, ka nevar nokomplektēt izmeklētājus, tiek samazinātas šīs prasības, lai vismaz izveidotu izmeklētāja palīga institūtu. Sabiedrībai vienkāršāk saprotamu, tehnisko pusi pārņems šis palīgs, kur gala lēmumu parakstīts tāpat esoši izmeklētāji.
Tas ir bezizejas variants, lai vispār nodrošinātu lietu izmeklēšanu un virzību,” atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Lai jauno amatu ieviestu, valdība ir uzdevusi sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
