Tieša runa

Tieša runa: "Ko un kā sargās Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts?"

Tieša runa

Tieša runa: Kāda būs Latvijas nākotne Eiropā?

Tieša runa: "Ko un kā sargās Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts?"

Poikāns: Trauksmes cēlēju aizsardzībā vajadzētu uzticamu starpnieku, kurš «spārdīs» valsts iestādes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Tā ka valsts iestādes mēdz “futbolēt” dažādus jautājumus no viens pie otras, trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismā būtu vajadzīgs uzticams starpnieks, pie kura cilvēks varētu vērsties un kurš motivētu valsts iestādes pārbaudīt saņemto informāciju, intervijā LTV raidījumā “Tieša runa” sacīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns.

Plānotājs Trauksmes cēlēju aizsardzības likums paredzēs trīs veidus, kā cilvēks varēs ziņot par kādiem pārkāpumiem, skaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja pienākumu izpildītāja Ilze Jurča. Pirmkārt, valsts iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās būs jāizveido iekšējā kārtība un mehānisms ziņojumu saņemšanai. Otra iespēja ziņot būs centralizētā kontaktpunktā, un pašlaik iecerēts, ka tā būs Valsts kanceleja. Un, treškārt, paredzēta iespēja vērsties pie sabiedriskajām vai arodorganizācijām.

Jurčas ieskatā, jaunā likumprojekta lielākais pienesums būs centrāls kontaktpunkts. Tajā pašā laikā KNAB pārstāve norāda, ka ar ziņojumu vien var nepietikt un ir vajadzīgi pierādījumi.

Atzinīgi par vienota trauksmes cēlēju aizsardzības likuma ieceri izsakās Ilmārs Poikāns jeb Neo, kurš savulaik caur Valsts ieņēmuma dienestā (VID) sistēmā atklātajām nepilnībām ieguva un publiskoja informāciju par krīzes laikā "treknajām" amatpersonu algām. 

Taču Poikāns arī uzsver –

cilvēkiem, kuri ziņos par kādām nelikumībām, svarīgi ir tas, lai būtu uzticama organizācija vai cilvēks, pie kura vērsties.

Tāpēc būtu vajadzīgs uzticamais starpnieks, kurš saprastu, ko ziņotājs viņam ir pastāstījis. “Visticamāk, cilvēkam trūks juridiskās zināšanas. Un, ja ir kāda problēma, tās atrisināšanai vajag ceļvedi, kas šajā gadījumā būtu kontaktu punkts,” saka Poikāns.

Vēl viena problēma, uz ko norādīja Poikāns, ir dažādu jautājumu “futbolēšana” no vienas iestādes pie citas. “Vajag kādu, kurš prot spārdīt viņu, jo jums tie putni ir tādi ļoti, ļoti lepni – kamēr neiespēri, nelidos,” viņš komentēja.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons secinājis, ka iecerētajā likumā ir divi lieli plusi un trīs mīnusi. Pozitīvi vērtējams ir vienots kontaktpunkts un apgrieztais pierādīšanas princips. Savukārt mīnusi ir sarežģītais tiesas process un tas, ka nebūs iespējas nodrošināt ziņotāja pagaidu aizsardzību. Turklāt trauksmes cēlējs cīņā ar darba devēju būs viens pats. 

Ziņots, ka vēl 2015.gada janvārī Valsts kanceleja, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, kā arī toreizējais "Delnas" vadītājs Gundars Jankovs parakstīja memorandu par tiesiska regulējuma trauksmes cēlēju aizsardzībai izstrādi līdz tā gada beigām.

2016.gada rudenī bija plānots atrisināt pēdējās domstarpības pirms likuma tālākas virzīšanas, taču dažas ministrijas sāka skaļi apšaubīt arī būtiskus trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti