Poikāns gatavs tiesāties un vainu neatzīst

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns ceturtdien iepazinās ar savāktajiem materiāliem pret viņu vērstajā izmeklēšanā un ir gatavs tiesāties. Prokuratūra datorspeciālistu ar iesauku Neo apsūdz nesankcionētā datu iegūšanā no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes. Maksimālais sods par šo nodarījumu ir divi gadi aiz restēm.

"Lai gan teorētiski pastāv iespēja, ka prokuratūra aptur sniega bumbas velšanu no kalna lejā, taču diez vai tas notiks. Tā, ka tiksimies tiesā," tā Latvijas Radio norādīja Poikāns, kurš atpazīstamību iemantoja pēc valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu darbinieku algu publiskošanas internetā,

Poikāns pēc prokuratūras apmeklējuma sacīja, ka negrasās atzīt savu vainu tikai tāpēc, lai tiesā viņam draudētu mazāks sods. Turklāt ne viss apsūdzības pamatojums viņam darīts zināms.

"Lai iepazītos ar pamatojumu reālo vajag vēl saņemt materiālus, kur vēl uz tiesu nosūtīs," sacīja apsūdzētais.

Prokuratūra līdz šim nav atklājusi apsūdzības būtību, jo līdz ceturtdienas pēcpusdienai pats Poikāns vēl nebija paudis savu viedokli.

Tikmēr no apsūdzības raksta oriģināla, ko Poikāns izvietojis internetā, izriet, ka viņš pirms trim gadiem pretlikumīgi no Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas lejupielādējis fizisku personu deklarācijas un datus par bankām. Par minēto ziņu iegūšanu Poikānam saskaņā ar Krimināllikumu var piespriest sabiedriskos darbus, naudas sodu vai divus gadus cietumā.

Maskējoties aiz segvārdiem Neo un 4ATA, Poikāns par „robu” VID sistēmā pavēstīja LTV raidījuma de Facto žurnālistei Ilzei Naglai. Viņa ar kolēģiem darīja zināmu sabiedrībai, ka VID dati nav pietiekami aizsargāti un ka, politiķu vārdos sludinātie taupības pasākumi mazāk skāruši dažādu iestāžu un uzņēmumu priekšniekus. Policija izvērsa Neo meklēšanu un pēc vairākiem mēnešiem viņu atmaskoja.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra direktore Inga Spriņģe uzskata, ka izmeklēšana par NEO lietu jau no paša sākuma bija absurda un lieta būtu jāslēdz.

"Kolēģi jau toreiz apzināti neizplatīja informāciju, kas bija no privātajiem uzņēmumiem. To arī Neo un Ilze Nagla vairākkārt atkārtoja, ka viņi publisko tos dokumentus kas ir no valsts iestādēm. Šādā vidā kārtējo reizi valsts parāda savu ačgārno izpratni par informācijas atklātību. Šis jau nav pirmais gadījums. Es domāju, ka arī Leonīds Jēkabsons ar Nila Ušakova publiskotajiem epastiem arī ir klajš piemērs kā vēršas pret žurnālistiem," uzskata Spriņģe.

Par šo lietu žurnāliste Ilze Nagla vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Lietas izskatīšanas datums vēl nav zināms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti