Ar Denisu Ševeļovu “Raidnīcā” saruna par to, ko var darīt, lai raidieraksti atrastu tos klausītājus, kam tas varētu visvairāk interesēt. Bet sarunu sākām par viņa paša veidoto podkāstu.
Deniss Ševeļovs: Viss ļoti labi bija sakritis. Esmu atnācis uz jaunu uzņēmumu “BSMS”, kur mums ir ļoti forša vadītāja, progresīva, atvērta eksperimentiem. Un viņai arī bija doma par podkāstu. Man arī tāda bija, bet es domāju, ko es tādu pasaulei varu pasīt, lai tas nebūtu kārtējais “ego trip”, kur es tikai par sevi stāstu. Mēs parunājāmies un lēmumu par podkāstu pieņēmām zibenīgi. Vienojāmies arī par mērķiem, ko gribam sasniegt. Viens ir, protams, lai popularizētu mūsu uzņēmumu, iegūt jaunus klientus, bet otrs mērķis ir veidot mārketinga kopienu Latvijā. Šeit mēs apvienojam dažādus industrijas pārstāvjus, klientus, ekspertus un mācībspēkus. Piedāvājam platformu, kur mēs varam par kaut ko vienoties, runāt un rast risinājumu.
Nesen mums sanāca tāda epizode, kur sanāca dažādu aģentūru pārstāvji un runājām par to, kāds darbs ar klientu patiesībā ir. Mūsu mērķis bija dalīties pieredzē un veidot kopienu. It kā viņa ir, it kā industrijā tiekamies dažas reizes gadā lielajos pasākumos, un varam parunāt. Bet, protams, tur ir tāds sacensības gars. Mums ir arī dažādas asociācijas, bet pašreizējās situācijas dēļ iespēju satikties ir ļoti maz. Un prodkāsts ir mūsu risinājums šai situācijai. Pie tam Latvijas podkāstu telpā nav nemaz tik daudz ierakstu par marketingu.
Bet ja pie Tevis atnāktu klients, piemēram, liels dārzkopības veikals, vai Tu ieteiktu viņiem veidot podkāstu dārzu īpašniekiem?
Vispirms vajag saprast, kāda ir tava auditorija. Un, ja tā auditorija patērē podkāstus, tad var veidot un domāt. Bet vispār podkāstiem ir gadi desmit. Kad sāku savu blogošanu, arī tad mēs runājām par podkāstiem. Tagad mēs piedzīvojam kādu ceturto vilni. Tehnoloģija ir veca, tikai pieprasījums tagad ir.
Un tagad, lai veidotu kvalitatīvu saturu, tas nav tā kā pirms 10 gadiem. Kaut vai tajā pašā “YouTube” visas pirmās zvaigznes taisīja diezgan zemas kvalitātes video, bet galvenais bija vēstījums. Tagad, kad konkurence ir tik liela, tev var būt lielisks vēstījums, bet, ja tas nav ietērpts un producēts augstā kvalitātē un nav patīkams saturs, tad vēstījums netiks sadzirdēts. Tas pats ir ar podkāstu, kas ir reāls ieguldījums. Un tad ir jautājums, cik daudz cilvēku mēs sasniegsim. Es nezinu, cik adekvātas investīcijas tās ir uz doto brīdi. Bet tas ir labs ieguldījums zīmolā.
Tāpat audio saturs var dažādot veidus, kā komunicēt ar cilvēkiem. Ir cilvēki, kas informāciju labāk uztver audio. Ja nemaldos, tie bija padsmit procenti. Tomēr daudzi vēlas ne tikai klausīties, bet arī skatīties. Tas ir arī labs jautājums, ko mēs definējam par podkāstu.
Manuprāt, podkāsts ir tad, ja pat atņem bildi, to var klausīties un visu saprast.
Ar Denisu Ševeļovu “Raidnīcā” arī saruna par to, ko var darīt, lai raidieraksti atrastu tos klausītājus, kam tas varētu visvairāk interesēt. Lai arī raidierakstu veidotāji deg par savu darbu, agrāk vai vēlāk nākas aizdomāties arī par to, cik daudzi klausās un vai kādam tas ir vajadzīgs. Nezinu, vai ir kāda viena burvju formula, lai piesaistītu jaunus klausītājus, bet skaidrs, ka pats galvenais ir, lai cilvēkiem patiktu klausīties un ieinirt audio pasaulē.
