Kopš tā dēvētajām gadsimta lietavām pagājis pusotrs mēnesis, bet sekas vērojamas vēl šodien. Visvairāk cietušajā Baltinavas novadā laukus klāj ūdens.
Tur, kur ražu izdevies novākt, arvien redzamas tehnikas pēdas, bet vietām nenovāktie graudi un pupas pūst. Kompensācijām šeit pieteikti lauki aptuveni 800 hektāru platībā.
Situāciju un reģiona ekonomiskās izaugsmes iespējas uz vietas sēdē vēlreiz vērtēja Latgales plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar Ministru prezidentu, kā arī zemkopības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Nupat izpostīto ceļu sakārtošanai valdība apstiprināja finansējumu 1,9 miljonu eiro apmērā, bet par lauksaimniekiem paredzēto naudu arvien skaidrības nav.
"To es nevaru pateikt. Mēs šobrīd, arī Finanšu ministrija meklē, kur rast līdzekļus. Tie, kā jau es šodien teicu, nebūs mazāk par pieciem, bet diez vai arī vairāk par 20 [miljoniem eiro]," teica premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Ceļiem piešķirtais finansējums ļaus pašvaldībām 100% apmērā segt izdevumus par remontu.
"Parasti proporcija ir - 30% sedz pašvaldības, bet 70% valsts. Šī tiešām ir ārkārtas situācija. Ir paredzēti resursi arī Latvijas valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centram," teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Baltinavā ceļi šobrīd ir braucamā kārtībā, bet pilnvērtīgam to remontam vajadzīgs 181 600 eiro. Nauda jāapgūst līdz janvārim un pašvaldībai bažas rada birokrātiski un laika apstākļu šķēršļi.
"Kompensāciju piešķiršanas izskatīšanas kārtība ir jāmaina. Lai tas ir ātrāk un pēc iespējas ātrāk var sākt atjaunošanas darbus. Ja uzsnigs sniegs vai uznāks aukstums, tad problemātiski to naudu pat apgūt būs," vērtēja Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore.
Valdība šobrīd gatavo dokumentāciju, lai gūt atbalstu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda. Tā līdzekļi gan paredzēti infrastruktūrai, tāpēc izmantojami vien plūdu skarto meliorācijas sistēmu remontam.
"Es personīgi esmu ticies ar komisāru divas reizes Eiropas tātad lauksaimniecības. Esam iesnieguši materiālu par mūsu šīs katastrofas rezultātiem. Ceram, ka tas tiks skatīts un Lietuva, Latvija, Igaunija kopā mēs šos dokumentus esam iesnieguši," teica Kučinskis. "Pārējais būs Eiropas Komisijas teiksim: kāda būs viņu attieksme. Pirmās sarunas ar Junkera kungu bija cerīgas."
Ministru prezidents 19. oktobrī dosies uz Briseli, kur turpinās sarunas par plūdu seku novēršanu. Nākamnedēļ Finanšu ministrija arī beidzot varētu paziņot lauksaimniecībai paredzētā finansējuma lielumu, jo noslēgsies pieteikumu izskatīšana.
Šobrīd kompensācijām iesniegti 3012 pieteikumi par vairāk nekā 65 580 hektāriem applūdušu lauku.
