Plūdu risks joprojām pastāv. Vai Latgales pašvaldības Daugavas krastos ir gatavas reaģēt?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai gan šobrīd ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils ir krities par nu jau vairākiem metriem, plūdu risks līdz pavasarim joprojām saglabājas, atkal kļūst aukstāks, un sals no jauna var sākt upē "ražot" vižņus, norādījis Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Aizdambējums, kas radīja plūdus, vēl nav izzudis. Tas kļuvis īsāks, un ūdens tajā izskalojis sev ceļu, bet jauni vižņi situāciju atkal var sarežģīt. Latgales pašvaldības, kas atrodas Daugavas krastos, nopietnus plūdu draudus pagaidām nesaskata, taču ir gatavas reaģēt, ja upe tomēr sāktu iziet no krastiem.

ĪSUMĀ:

  • Meteorologi norāda, ka plūdu risks joprojām pastāv: kļūst vēsāks un radīsies jauni vižņi.
  • Krāslavas pusē mazās upes pilnas, lielus plūdu draudus neprognozē.                              
  • Daugavpils un Augšdaugavas novadā vislielākais plūdu risks pie Vaikuļāniem un Jersikas.
  • Līvānos applūdīs atsevišķas mājas un daži ceļa posmi Ošas upes polderu dambju apkārtnē.
  • Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka vajag vienotu civilās aizsardzības plānu Daugavas baseina teritorijām.

Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis (Latvijas Reģionu apvienība) skaidroja, ka situācija Daugavā uzreiz aiz robežas šobrīd nekādus draudus nerada. Arī pašvaldības izstrādātajā civilās aizsardzības plānā norādīts, ka "plūdu risks ir vidējs ar vidēju iespējamību". Viņš piebilda, ka situāciju Daugavā pozitīvi izmainījusi arī nesen  izbūvētā hidroelektrostacija Baltkrievijas pusē. 

Trūlis skaidroja, ka arī mazākās upes Krāslavas apkārtnē jau ir pilnas līdz krastiem, taču teritoriju applūšana pagaidām netiek prognozēta.

Situācijai Daugavā un citās ūdenstilpēs seko gan domes atbildīgie speciālisti un dienesti, gan arī paši iedzīvotāji.

"Arī pats nesen saņēmu zvanu no iedzīvotājas, kas saskatīja plūdu draudus Daugavā. Tur, skaidrs, nekas tāds nebija, bet viņi ziņo," sacīja Trūlis.

Savukārt, Daugavpili no applūšanas plūdu laikā pasargā aizsargdambis, kurš ir labā tehniskā stāvokli, skaidroja domes Civilaizsardzības organizators Mārtiņš Ruļuks.

"Prognozēt plūdus šogad ir ļoti problemātiski. Viss ir atkarīgs no laikapstakļiem, kādi tie būs turpmāk. Pašlaik plūdu riski nepastāv. Pašlaik notiek ūdens līmeņa svārstības (intensīvo nokrišņu dēļ), bet tiešo apdraudējumu pašlaik nav. Protams pastāv riski, ka var izveidoties ledus sega uz Daugavas vēlreiz. Ja tas tā notiks, tad ir iespēja, ka varam vēlreiz šogad piedzīvot plūdus.

Vislielākais risks ledus iešanas laikā Daugavā pastāv lejpus Daugavpils, pie Vaikuļāniem (25 km lejpus Daugavpils) un Jersikas, kur var veidoties ledus sastrēgumi.

Plūdiem esam gatavi. Nesen tika sasaukta Daugavpils un  Augšdaugavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde, kur tika izrunāta visu iesaistīto dienestu rīcība un gatavība plūdiem, ja tādi būtu. Iedzīvotājiem ir jārēķinās ar to, ka, dzīvojot blakus upei, kura katru gadu aplūst, var applūst arī viņu īpašumi. Bet, protams, viss tiek darīts, lai  tas nenotiktu," norādīja Ruļuks.

Plūdi Latvijas upēs ziemās ir bijuši arī iepriekš, taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteorologijas centrs konstatējis, ka tie kļūst biežāki, jo atkušņi ziemās kļūst arvien garāki un intensīvāki. Arī šoreiz pēc mēnesi ilga sala perioda, kad Daugava un visas tās pietekas bija pilnībā aizsalušas, sekoja pamatīgi atkušņi. 

Līvānu pusē plūdi pēdējoreiz bijuši 2013. gadā, šogad applūšanu neprognozē.

Līvānu novadā varētu applūst vien atsevišķas privātmājas un daži ceļa posmi, taču nepastāv augsts risks, ka tā varētu notikt,

skaidroja Līvānu novada civilās aizsardzības speciālists Andris Kundziņš.

Līvānu novada Rožupes pagastā janvāra sākumā plūdu dēļ īslaicīgi tika slēgts autoceļš Rožupe–Švirksti aptuveni kilometra garumā, ko izraisīja nevis situācija Daugavā, bet Ošas upē un tuvējā purvā. Kundziņš skaidroja, ka ziemas beigās, iespējams, applūdīs vēl vairāki ceļa posmi Ošas upes polderu dambju apkārtnē.

"No Daugavas, varētu teikt, ka ir lielāks apdraudējums nekā no Dubnas. Dubnā – tikai, kad iet pavasarī ledus, un tas ir tikai viens rajons, kurš varētu applūst, ja ir aizdambējums. Bet Daugava mums "spiežas iekšā" pa Dubnu un iet pilsētā iekšā. Mēs katru pavasari gatavojamies. Iedzīvotājiem principā nekādus īpašus norādījumus nedodam līdz tam brīdim, kad ūdens jau sāk celties un ir jūtams kaut kāds apdraudējums.

Šobrīd gruntsūdeņi ir diezgan augsti, bet prognozēt kaut ko ir grūti," sacīja Kundziņš.

"Ne vienmēr var prognozēt, kādi būs plūdi un kā situācija var izvērsties, bet noteikti ir jāgatavojas tiem ar preventīvajiem  pasākumiem (būvējot aizsargdambjus, tīrot upes gultnes utt.), tādējādi pasargājot cilvēku dzīvības, viņu mantu un apkārtējo vidi.

Ņemot vērā pēdējo gadu statistiku, plūdi vairs nesākas pavasarī, kā tas bija agrāk, tagad ir jābūt gataviem pat ziemas sākumā," secināja Ruļuks.

Gadu mijā gaisa temperatūra Latgalē pārsniedza +10 grādus, sasniedzot siltuma rekordus, tādēļ ledus uzlūza un sāka iet, skaidroja LVĢMC. Vēlāk sekoja sals, kas nebija pietiekami stiprs, lai upes atkal pārklātos ar ledu, taču pietiekams, lai rastos daudz vižņu, kas sāka dambēties posmā no Pļaviņām līdz Jēkabpilij. Vairāk nekā 20 kilometru garais vižņu sastrēgums arī radīja plūdus Jēkabpilī. Neparastus šos plūdus padarīja tas, ka ziemā tika sasniegta otra augstākā ūdens līmeņa atzīme Jēkabpilī, kopš veic novērojumus. Un ziemas plūdi parasti bijuši vājāki.

Visi līdzšinējie rekordi uzstādīti pavasara palos, šoreiz postoši plūdi bija ziemā. Turklāt citos gados ziemas plūdi beidzas ar salu, kas aizsaldē upi. Šoreiz prognozes liecina, ka Daugava diezin vai aizsals.

Uzrunātie pašvaldību pārstāvji ir vienisprātis, ka būtu lietderīgi izstrādāt arī vienotu civilās aizsardzības plānu visām Daugavas baseina pilsētām. 

Šobrīd augšpus Jēkabpils plūdu riska nav. Citos gados ledus tur plūdi bijuši lielākoties citu apstākļu dēļ, proti, ledus sastrēgumi rodas, kad vižņus aiztur upes posmi, kas ir ar vienlaidu ledus segu un to tad arī spridzina. Šobrīd vienlaidu ledus segas nav un diezin vai šoziem izveidosies. Plūdu riska zona gan, protams, ir, bet tieši šoreiz vismaz pārskatāmā nākotnē tur bīstamību neredz.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) prognozēja, ka

atlikušajā janvāra daļā neliels līdz mērens sals mīsies ar nelieliem atkušņiem, arī februāra vidējā gaisa temperatūra tiek prognozēta virs klimatiskās normas, tādēļ ilgstošs un pamatīgs sals maz iespējams.

Klimata pārmaiņu scenārijos jau iepriekš prognozēts, ka Baltijā un Skandināvijā ziemās palielināsies upju notece, taču pavasaros tai būs tendence mazināties. Tas sasaucas ar pēdējo desmit gadu norisēm Latvijas upēs. Ziemas ir siltas, ar nenoturīgu sniega segu, kas izveidojas un drīz atkal nokūst, ūdeņi notek upēs, palus radot ziemas beigu pusē vai kā šoreiz – ziemas vidū, un, pienākot pavasarim, nav ne sniega, ne ledus, kam kust un pildīt upes. 

Šomēnes plūdi upju krastos bijuši arī Igaunijā un Somijas dienvidos.

KONTEKSTS

Janvāra vidū Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai 1981. gada atzīmei. Sestdien, 14. janvārī, ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.

Dienu pirms tam, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.

Savukārt pirmdien, 16. janvārī, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils lēnām samazinājās, tādēļ Daugavas labā krasta iedzīvotāji varēja atgriezties mājās, bet 17. janvārī atcelta evakuācija Daugavas kreisajā krastā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti