Taču arī zemnieki, kuriem joprojām ūdens klāj ziemājus cer uz atbalstu. Visticamāk, rudenī sētie ziemāji, atrodoties ilgi zem ūdens, nebūs izdzīvojuši. Tāpēc zaudējumi būs ieguldītajā sēklā, minerālmēslos, patērētajā degvielā un cilvēkresursu darba izmaksās.
Zaudējumu apmērs taps zināms pēc tam. kad palu ūdens pilnībā kritīsies, un zemnieki reāli spēs apzināt palu nodarītos postījumus.
Kopumā ir tūkstošiem hektāru appludinātu tīrumu, pļavu un lauku Latgalē lielākie cietēji ir zemnieki. Vienam no viņiem – Gunāram Pabērzam - zem ūdens ir ap 40 hektāriem ziemāju. Gandrīz tikpat daudz ziemāju zem ūdens ir arī blakus Preiļu novadā. Līdzīgā situācijā ir vēl viens zemnieks Gunārs Trofimovs no saimniecības „Kalnalejas”. Šis zemnieks stāsta, ka ap 60% ziemāju, līdzīgi kā kaimiņiem, varētu būt gājuši bojā šajos palos.
Kompensācija būtu vienīga cerība šiem zemniekiem, analizējot situāciju laukos, saka Pēteris Stikāns.
Zemniekiem šajos palos ir radīti lieli zaudējumi, uzsver būtiski cietušās Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika
Tieši ziemāju sējumu īpašnieki, atšķirībā no applūdušo zālāju vai piena saimniecību vadītājiem, var cerēt uz kompensāciju, pēc pagājušās nedēļas nogalē Zemkopības ministrijā sasauktās sanāksmes, secina lauku konsultāciju centra Daugavpils un Preiļu nodaļas vadītājs Guntars Melnis. Viņš piebilst, ka ZM šobrīd izstrādā speciālas veidlapas zemniekiem, zaudējumu pieteikšanai un ar šo nedēļu tās tiks izplatītas plūdu skartajās saimniecībās.
Arī šobrīd vēl daudzviet zemes un sējumus klāj ūdeņi, un zaudējumi kopumā varētu būt lieli. Ziņots, ka aprīlī no krastiem izgāja vairākas upes, appludinot tuvējās pilsētas, ciemus un lauku teritorijas. Vissmagāk plūdos cieta Daugavpils, Ilūkstes novada zemnieki, kā arī Pļaviņu un Ogres iedzīvotāju īpašumi.
