Dienas ziņas

Stiprs vējš un lietus Kurzemē

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Plūdos cietušās pašvaldības lēš kompensāciju pieprasījumus

Plūdos cietušajiem novadiem valsts varētu atlīdzināt 70% zaudējumu

Lietavās cietušās Latgales pašvaldības šobrīd apkopo dabas stihijas radīto postījumu zaudējumus. Lielākoties kompensācijas tiek pieprasītas par ceļu infrastruktūras atjaunošanu un nodarītajiem zaudējumiem pašvaldības īpašumiem, kā arī iedzīvotāju mājokļiem. Valsts varētu atlīdzināt aptuveni 70% no plūdos cietušo novadu zaudējumiem.

Jau 29.septembrī Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām. Turklāt lietavu radītā krīzes situācija liecina par nepieciešamām izmaiņām likumos, lai operatīvu palīdzības sniegšanu nekavētu birokrātiskie procesi.  

Ceturtdien, 14.septembrī, reģionālā vizītē Kārsavā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) tikās ar lietavās cietušo pašvaldību pārstāvjiem. Līdz 20 septembrim tām ir jāiesniedz kompensāciju aprēķins.

Lai gan nodarītie postījumi tiek lēsti 4 miljonu eiro apmērā, no valsts budžeta līdzekļiem kompensācijām varētu piešķirt 3 miljonus eiro. Viļakas, Viļānu, Baltinavas un Kārsavas novados aprēķinātie zaudējumi pārsniedz noteiktos 2% no pašvaldības kopējā budžeta. Kārsavas un Baltinavas pašvaldībās katrā tie ir ap 200 000 eiro. Valdība tām varētu piešķirt vairāk nekā 70% līdzfinansējuma seku likvidēšanai.

 Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore stāsta, ka attiecībā uz novada infrastruktūru “sākam atkopties”, bet pagājušās nakts plūdos divas caurtekas tika bojātas.

“Tas bojājums varbūt nebija tik būtisks, mēs to salabosim un arī ietversim tās izmaksas pie kompensācijas saņemšanas,” sacīja Tabore.

Šīs pēkšņās un postošās lietavas izcēla ne tikai trūkumus un nepilnības pašvaldībās, bet arī likumdošanā. Birokrātiskie procesi kavē operatīvu rīcību krīzes situācijā. Tiekoties ar ministru, pašvaldību pārstāvji izteica savus ierosinājumus izmaiņām likumos.

Gerhards atzina, ka lēmumu pieņemšanai šādās situācijās jābūt “tuvāk pie vietas”, “jābūt daudz stingrākai lēmumu pieņemšanas vertikālei”.

“Precīzi jānosaka katra atbildības līmenis. Skaidrs, ka konkrēts lēmums konkrētā brīdī, jo laiks iet ne stundās, bet pat minūtēs, ir jāpieņem šeit cilvēkiem uz vietas,” atzina ministrs.

Šo lietavu posts ekonomikā būs jūtamas vēl vairāku gadu griezumā. Arī aizvadītajā naktī intensīvi lijis. Lai gan ūdens uz laukiem ir redzams vien dažviet, augsne un labība joprojām ir mitras, kas neļauj veikt kulšanas darbus.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pastāstīja, ka viena zemnieku saimniecība, pēc pašu aprēķiniem, plūdu dēļ cietīs miljonu eiro lielus zaudējumus. 

“Ja viņš ir eksportētājs vai piegādātājs, viņš būs zaudējis tīri psiholoģiski kaut kādu uzticību. Negribu piesaukt bada laikus, bet smags gads,” piebilda Upenieks.

Lietavas aptur darbus arī kokzāģētavās

Tikmēr Alūksnes novadā pauž bažas par bezdarbnieku skaita ievērojamu pieaugumu, ko varētu izraisīt kokapstrādes uzņēmumu dīkstāve. Pēc nozares pārstāvju teiktā, ilgo lietavu dēļ uzņēmumiem netiek piegādāti darbam nepieciešamie kokmateriāli.

SIA “SGA Plus” īpašnieks Aivars Siliņš norādīja, ka “lietavas jau neappludina tikai lauksaimniecības zemi, appludina arī mežus, un, applūstot grāvjiem, mežu ceļi izšķīst un nevar neko izvest ārā”.

“Apaļkoki netiek piegādāti kokzāģētavām, un kokzāģētavas stājās nost. Ja izejmateriālu nav, nav ko darīt, tukšu gaisu jau nepārstrādāsi,” sacīja Siliņš.

Viņš atzina, ka būs jāatlaiž cilvēki, “jo nav darba; viņa uzņēmumā - kādi 30-40 cilvēki, kaimiņos arī kādi 20-30”.

“Ja tā ziema atnāks ātrāk, tad aukstums palīdzēs izsprukt. Kaut arī daļai ir līgumi saslēgti, saistības ir, jāskatās, vai uzliks kādas sankcijas vai neuzliks…” noteica Siliņš.

Lietus neļauj novākt ražu

Kārtējais lietus pielicis punktu arī Latgales lauksaimnieku cerībām tomēr novākt ražu no plūdos cietušajiem laukiem. Zeme ir pārāk slapja, lai uz tās varētu uzbraukt ar smago tehniku, turklāt graudi, kas nedēļām ilgi atradušies mitrumā vai pat mirkuši ūdenī, izdīguši un vairs nav derīgi pat lopbarībai.

Tas nozīmē krietni lielākas pilnībā nopostītas teritorijas, par kurām valsts apņēmusies izmaksāt kompensācijas. Iepriekš Lauku atbalsta dienests sācis apskatīt kompensācijām pieteiktos laukus, lai izvērtētu, vai tie atbilst kritērijiem. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods  (ZZS) ceturtdien, 14.septembrī, sarunā ar Latvijas Televīziju šīs pārbaudes atzina par bezjēdzīgām.

 “Nav ko dzenāt šos cilvēciņus, kuri no Lauku atbalsta dienesta staigā pa laukiem šobrīd, bradā un kaut ko mēra, jo viss jau skaidrs būtībā ir. Šobrīd zeme ir pilnīgi piesātināta, pat ir jokaini novērot – šobrīd tās pašas sliekas pa kokiem rāpjas augšā un mežā skudras – tās ir visas spārnos,” sacīja Vaivods.

“Kaut kādu cerību, ka kaut ko nopļaus vai varēs uz lauka tikt... Pilnīgi tas ir izslēgts, un taisnīgi būtu – netracināt tos cilvēkus,” sacīja Vaivods. 

Jau ziņots, ka augusta plūdi pašvaldību ceļiem un infrastruktūrai nodarījuši vairāk nekā 4 miljonus eiro lielus zaudējumus.  Vēl aptuveni miljons eiro nepieciešami, lai savestu kārtībā ūdens izpostītos valsts ceļus, uz šiem  applūdušajiem valsts autoceļiem satiksmi atjaunoja vien pagājušajā nedēļa.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti