"Ir tā, ka plūdu skartajās teritorijās nekā iepriecinoša nav. Viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi sējumus klās ūdens. Ja vairāk nekā piecas dienas, sējumus varētu izskalo," sacīja sēklu audzēšanas kompānijas "Syngenta" agronome Ingrīda Grantiņa un piebilda, ka šādas bažas pastāv to ziemāju platību īpašniekiem, kuru zeme atrodas Lielupes baseina teritorijā.
Viņa piebilda, ka situācija Dobeles pusē ir labāka, jo tur nav iespējami plūdi.
Līdz šim nav saņemtas ziņas arī no Kurzemes zemniekiem, kuri ziņotu par lieliem plūdiem.
Grantiņa pastāstīja, ka arī Latgalē plūdi kopumā nerada draudus ziemas sējumu platībām, jo, rēķinoties ar iespējamo Latgales upju nodarīto postījumu palu laikā, Latgalē ir maz lauksaimniecības zemju, kurās zemnieki ir iesējuši daudzgadīgos augus.
Viņa arī atzina, ka Vidzemē vēl aizvien ir saglabājusies salīdzinoši bieza sniega sega, vietām pat 20 centimetru. Līdz ar to precīzāku informāciju par to, vai sējumi ir veiksmīgi pārcietuši ziemu, būs iespējams sniegt apmēram pēc nedēļas, kad sniegs būs nokusis. Tomēr teritorijās, kur Vidzemē nav iespējami plūdi un sējumu stāvokli jau ir iespējams novērtēt, ziemošana noritējusi veiksmīgi.
Arī biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS sacīja, ka pagaidām nav ziņu, ka plūdi ziemas sējumiem būtu nodarījuši būtiskus kaitējumus. Viņš arī piebilda ‒ lai arī labības raža šogad nebūs tik izcila kā pērn, būtisks labības ražas zaudējums Latvijā šogad nav gaidāms. "Nevarētu teikt, ka Latvijā šogad ziema būtu bijusi izteikti nelabvēlīga vai arī kā citādi īpaša," teica Lazdiņš, attiecinot to uz ziemājiem.
Viņš pastāstīja, ka Latgalē sniegs vēl aizvien nav nokusis, līdz ar to precīzāku sējumu situācijas novērtējumu būs iespējams sniegt apmēram pēc nedēļas. "Arī šogad būs labības sējumu platības, kuras vajadzēs pārsēt, taču to nevar attiecināt uz kādu konkrētu Latvijas reģionu, bet uz atsevišķām saimniecībām Latvijā," sacīja Lazdiņš.
Viņš arī norādīja, ka Vidzemē vēl joprojām ir sniegs, līdz ar to vajadzīga vismaz nedēļa laika, līdz sniegs nokusīs un būs iespējams izvērtēt, vai radušies kādi ziemāju platību zaudējumi.
Lazdiņš atzina, ka Kurzemē un Zemgalē, kur sniegs lielākoties ir nokusis, sējumi kopumā ir dzīvotspējīgi. Vienīgi atsevišķās vietās ziemāji ir gājuši bojā.
Jau vēstīts, ka, laikam kļūstot siltākam un strauji kūstot atlikušajam sniegam, pēdējā diennaktī būtiski paaugstinājies ūdens līmenis Latgales un Vidzemes upēs un pamazām applūst arvien plašākas teritorijas upju krastos.
