Pēdējo reizi jūtama interese par pilsoņa statusa iegūšanu Latvijas nepilsoņu vidū bija 2004.gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Tagad to nepilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo īpatsvars, kuri naturalizējas, lai kļūtu par Eiropas Savienības pilsoņiem, krasi samazinās.
„Galvenais iemesls laikam ir tas, ka nepilsoņi ir samierinājušies ar savu statusu, un tas ir pašpietiekams, lai varētu normāli dzīvot. Vienīgā atšķirība, ka nevar strādāt atsevišķos amatos un iet uz vēlēšanām. Plus vēl tas, ka viņi materiālā ziņā iegūst. Nav vajadzīga vīza uz Krieviju. Neredzot nekādus labumus arī sociālā plāksnē, ir visas tās pašas tiesības un ieguvumi, kas pilsonim,” stāsta Gorbunovs.
Naturalizācijas pārvaldes vadītājs rosina pilsonības statusam piešķirt lielāku nozīmīgumu. Viņaprāt, laba motivācija būtu atšķirības sociālo garantiju jomā pilsoņiem un nepilsoņiem.
Pētījumos atklājas, ka nepilsoņi vēlas kļūt par pilsoņiem galvenokārt tāpēc, ka viņu pastāvīgā dzīves vieta ir Latvija. Pēdējā laikā cilvēki arī atzīst, ka vēlas naturalizēties, jo pilsoņa statuss būs svarīgs viņu bērniem. Arvien lielākai daļai pilsonības pretendentu svarīgas kļūst arī balsstiesības.
Vislielāko interesi par naturalizēšanos izrāda jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Daļa no viņiem kļūst par Latvijas pilsoņiem, lai vēlāk varētu doties strādāt uz citām Eiropas Savienības valstīm.
