Pļaviņu iedzīvotāji satraukušies. Sakārtojot pilsētvidi pašā centrā, tiek piesārņota Pļaviņu nomale.
"Šīs vasaras sākumā, pavasarī Pļaviņās sākās Raiņa ielas būvdarbi. Sāka liet asfaltu un darbu rezultātā visus šos būvgružus sāka vest īpašumā, kas ir pretī manu vecāku īpašumam un citiem īpašumiem. Katru dienu tur tika vestas neskaitāmas kravas ar būvgružiem un zemi. Mēs arī redzējām, ka tur tie būvgruži tiek krāmēti čupās, un mums interesē, vai tie tur paliks, vai tiks aprakti ar zemi? Kā tas ietekmē ūdens kvalitāti mājām, kas ir apkārt, vai kāds piesārņo vidi?" vaicāja vietējā iedzīvotāja Sabīne Auziņa.
Sabīnes ģimene uzrakstījusi iesniegumu VVD Vidzemes reģionālajai vides pārvaldei, lai situācija tiktu izvērtēta, tomēr iesniegums ticis pāradresēts darbu pasūtītājam – Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldei, kā arī būvvaldei.
"Neviens cilvēks neatbrauca apskatīties reālo situāciju, tikai ar papīriem viss atrunāts. Mēs ap Jāņiem uzrakstījām vēl vienu iesniegumu, jo tur nekas nemainījās, to būvgružu palika arvien vairāk – tur bija gan caurtekas, gan ķieģeļi, visādi cietie atkritumi. Tad bija atbraucis no šīs pārvaldes pārstāvis ar domes pārstāvjiem, šķiet, arī īpašnieku, un apskatījās reālo situāciju, un teica, ka situācija ir saskaņota un būvgruži tiks aizvākti un pārstrādāti. Taču, man šķiet, ka šīs vasaras laikā tur daudz būvgružu ir aprakts, un, ja tie tiešām tiks pārstrādāti, tad mani interesē, kas to kontrolēs," vaicāja iedzīvotāja.
Raiņa ielas rekonstrukcijas projekts aizsācies jau pirms gada. Pašvaldībā skaidroja – tik vērienīgi darbi vairāku miljonu eiro vērtībā pilsētā nav pieredzēti un ir ļoti būtiski pilsētvides sakārtošanai.
Raiņa ielas iedzīvotāji jau sen esot aizmirsuši, kāds izskatās pilsētas cienīgs ceļa segums.
"Apjoms bija ļoti liels. Bija paredzēts izrakt aptuveni 45 tūkstošus kubikmetru grunts, un tā grunts, protams, kaut kur bija jāliek. Ja mēs raugāmies no atkritumu apsaimniekošanas definīcijas, tad būvgruži tiek definēti kā tieši asfaltbetons un tieši betons, par ko arī atsevišķi šajā apbērtnē būvnieks ir vienojies ar īpašnieku, un apbērtnē tie tiek uzglabāti atsevišķi," stāstīja Pļaviņu apvienības pārvaldes pārstāvis Aivars Bardovskis.
VVD Vidzemes reģionālajā vides pārvaldē apgalvoja – vietas, kur vērienīgu rekonstrukciju laikā tiek izveidota būvgružu pagaidu novietne, tiek stingri izvērtētas.
"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šobrīd teritorijā norit labiekārtošanas darbi. Un šādi projekti pēc būtības nav jāskaņo Valsts vides dienestā. Labiekārtošanas darbu laikā ir paredzēta arī teritorijas uzbēršana. Pati par sevi atbilstoši normatīvajiem aktiem šī darbība tā kā nav aizliegta, bet ir jāņem vērā atsevišķi būtiski aspekti," stāstīja VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes direktore Dace Rudusa.
"Ja tā vieta ir saskaņota, nedrīkst kaut kādās mitrainēs likt un tauvas joslās pie upēm, ezeriem. Bet, ja tas ir laukums, saskaņots, speciālisti apskatījuši, tad tas nekādu kaitējumu nenodara," skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe.
Šajā gadījumā speciālistiem bija jāizvērtē, vai teritorija nav applūstoša, vai netiek izmantota 10 metru platā Daugavas aizsargjosla un vai gruntī nav sadzīves, kā arī būvniecības atkritumu.
Tos VVD speciālisti uzbērumā tomēr konstatēja. Īpašnieks piesārņojumu esot likvidējis. Tomēr šis fakts iedzīvotāju prātus nav nomierinājis, jo no darbībām aptuveni četrus hektāru plašajā teritorijā ir atkarīga iedzīvotāju dzeramā ūdens kvalitāte.
"Ir punkts, ka būvniecības darbu laikā radušos atkritumus drīkst nodot tikai atkritumu apsaimniekotājam, kas VVD ir saņēmis atbilstošu atļauju. Un šādu atļauju būvnieks ir saņēmis. Viņš dod apliecinājumu, ka šāda atļauja viņam ir. Tātad viss šis betons un asfaltbetons tiek pārvests uz šo viņu karjeru. No līguma izriet, ka līdz līguma darbības beigām, līdz 31. decembrim tur visam ir jābūt tīram," teica Bardovskis.
"Ja mēs parēķinām to, ka atkritumu īslaicīgā uzglabāšana ir atļaujama līdz trīs mēnešiem, tad tomēr līdz decembra beigām šie atkritumi tur nedrīkst atrasties," atzina VVD pārstāve Rudusa.
Tā kā būvgruži netiek izvesti utilizēšanai jau kopš pērnā gada septembra, tad jau patlaban pieļaujamais trīs mēnešu termiņš īslaicīgai atkritumu uzglabāšanai ir krietni pārsniegts.
Turklāt VVD vēl trešdien vēlā pēcpusdienā saņēma informāciju par jauniem, būtiskiem pārkāpumiem būvgružu novietnē iepretim Sabīnes vecāku mājai.
"Tur tika konstatēts, ka ir būvju nojaukšanas atkritumi, ne tikai šie atkritumi, kas tika izvesti no Raiņa ielas pārbūves darbiem. Šī darbība nav saskaņota ar Valsts vides dienestu, un šeit pilnīgi noteikti ir pašvaldības un būvnieka atbildība jāvērtē, jo bieži vien mums ir jāsecina, ka pašvaldībām nav izpratnes, kā ir pareizi apsaimniekojami šādi atkritumi, un pilnīgi noteikti būtu jāveic pašvaldību izglītošana," atzina VVD pārstāve.
VVD solīja rūpīgi izvērtēt atklājušos pārkāpumus un ir pateicīgi iedzīvotājiem, kuri nav vienaldzīgi jautājumos, kas saistīti ar vides aizsardzību.
