Zemessardzes 55. kājnieku bataljona gājiens veda uz vietu, kur pirms simt gadiem tika izveidots Latvijas Austrumu frontes štābs. Lai akcentētu Pļaviņu saistību ar Latvijas armijas izveidi un Neatkarības karu, biedrība “Laime saimē” īstenojusi projektu, kura laikā atjaunotas kādreizējā Austrumu frontes štāba ēkas telpas un izveidota vēstures ekspozīcija.
"Ceļā no Rīgas un Poliju šeit iebrauca Meierovics un paziņoja, ka viņam ir jāuzņemas Latvijas armijas virsvadība. Secība bija tāda, ka Oskars Kalpaks aizgāja bojā, un tad uzticēja to Balodim – vadīt Latvijas armiju," teica Larisa Freija – biedrības “Laime saimē” vadītāja. Šajā ēkā 1919. gadā mitinājās Baloža pulks ar saviem karavīriem.
1919. gadā tieši no Pļaviņām tika vadīta Latvijas armijas vienību darbība pret Sarkano armiju Latgalē. Zīmīgs ir arī balkons, no kura tika teiktas uzrunas Latvijas armijas dzimšanas dienā. Pulkvedis, vēlāk ģenerālis Jānis Balodis no tā uzrunāja un iedvesmoja savus karavīrus.
"Ir liels gods jūs uzrunāt šodien no šīs vietas, no šī balkona, kur atradās Austrumu frontes štābs, ēka, kurā uzturējās pulkveža Jāņa Baloža vadītā Dienvidlatvijas brigāde, kas vēlāk tika pārdēvēta par Kurzemes divīziju, kurā savukārt savu militāro karjeru attīstīja kapteinis Juris Staķis – mans vecvectēvs," norādīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis.
Blakus vēsturiskajai ēkai tika atklāta piemiņas stēla, kas veltīta 15 varoņiem – Pļaviņu novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Senču varonība motivē arī mūsdienu jaunatni stāties jaunsargos un zemessargos, lai sargātu mūsu valsti.
"Tas arī bija kā aicinājums no ģimenes puses, jo mans tētis un brālis – Andris Zeps un Oskars Zeps – arī jau ir zemessargi. Tas ir kā atbalsts no viņu puses, un es piekritu šim lēmumam," teica Zemessardzes 55. kājnieku bataljona zemessargs Mārtiņš Zeps.
Pasākuma laikā zemessargu rindas papildināja divi, savukārt jaunsargu rindas – četri jaunieši.
