Plāns apturēt finansējumu sporta būvēm varētu apstādināt iesākto Alūksnes sporta centra būvniecību

Plāns apturēt finansējumu sporta būvēm varētu apstādināt iesākto Alūksnes sporta centra būvniecību, jo pašvaldībai naudas visam nepietiks. Iepriekšējā valdība Alūksnei piešķīra 300 tūkstošus eiro. Aizņemoties vēl 400 tūkstošus, jau gandrīz pabeigta jaunā sporta centra tehniskā projekta izstrāde, un jau šogad varētu sākt sporta centra būvdarbus, ja būtu iespējams iegūt finansējumu no valsts.

Plāns apturēt finansējumu sporta būvēm varētu apstādināt iesākto Alūksnes sporta centra būvniecībuRūdolfs Krieviņš

    „Paskaties, kā akmeņi visi sadalījušies ir,” norādot uz Alūksnes pilsētas sporta skolas, kas vienlaikus ir arī pilsētas galvenā sporta zāle, slikto tehnisko stāvokli, stāsta par pilsētas izglītību un kultūru atbildīgais Aivars Fomins. Sporta zāle ir metāla angārs, kam piebūvēta divstāvu sarkanu ķieģeļu ēka. Tā būvēta pagājuša gadsimta astoņdesmitajos gados, un to pamatīgi skāris laika zobs - piebūvei ķieģeli sākuši drupt, uz sienām pleķi, kas radušies no mitruma. Ieejot sporta zālē, pirmais, kas sajūtams, ir spēcīga gumijas smaka – tā nāk no gumijas grīdas seguma, kas laika gaitā arī nodilis.

    Arī jumts nokrišņu laikā sporta zālei tek, stāsta Fomins. Taču šeit nodarbības aizvada gan blakus esošās sākumskolas skolēni, gan daļa no aptuveni četriem simtiem Alūksnes Sporta skolas bērnu.

    Kad Latvijas Radio apskata Alūksnes sporta zāli, tajā notiek nodarbības mazajiem vieglatlētiem un trenere Zoja Ribuša tiem dod dažādas norādes. Viņa atzīst, ka zālē trenēties var, taču apstākļi prasībām neatbilst.

    „Segums novecojis reāli ir, jo bojājas kājas. Mēs darām to, ko mēs varam. Mums šeit ir 50 metru gara telpa, bet bērnam jāskrien 60 metri mēs to nevaram dabūt gatavu,” stāsta Ribuša.

    Jau vairākus gadus alūksnieši cer uz jaunas sporta zāles būvniecību. Cerību deva aizgājusi valdība, kas piešķīra 300 tūkstošus eiro. Pašvaldība savā budžetā rada vēl aptuveni tādu pašu summu un jau ir izstrādājusi jaunā Alūksnes sporta centra projektu. To rāda Alūksnes sporta skolas vadītāja Līga Tomsone: "Basketbols, volejbols, florbols, telpu futbols. Šeit džudo, šeit ģērbtuves un administrācija, te vieglatlētika un tad ir trenažieru zāle."

    Tā būtu multifunkcionāla sporta zāle, kur varētu nodarbības aizvadīt visi 400 sporta skolas bērni. Būtu gan basketbola un volejbola laukums, atsevišķa džudo zāle, jo ar to aktīvi nodarbojas alūksnieši, arī vieglatlētikas zāle un viss cits nepieciešamais.

    Pašlaik nereti sporta nodarbības vai sacensības jāaizvada ārpus pilsētas, jo pašā Alūksnē brīvu sporta zāļu nav. Arī visi sporta skolas bērni izmētāti pa vairākām ēkām.

    „Tiešām tādam ikdienas darbam ir ļoti, ļoti nepieciešams. Jo mēs esam izsvaidīti. Katrs sporta veids kaut kur, īrējam no privātpersonām, no iestādēm citas zāles, kas varbūt nav pilnībā piemērotas, nav dušas, piemēram,” stāsta Tomsone.

    Alūksnes novads pašlaik ir viens no retajiem reģionālajiem centriem Latvijā, kur nav plaša sporta centra. Pilsētā ir dažas mazas sporta zāles. Lielākas sporta halles ir pie Alūksnes vidusskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, taču tās kalpo, lai nodrošinātu mācību procesu, stāsta Alūksnes domes vadītājs Arturs Dukulis. Viņš atminas, kā astoņdesmitajos gados izveidotā sporta zāle radās - toreiz šādus angārus izmantoja tehnikas remontam.

    „Un vienu lielo angāru ziedoja priekš sporta skolas. Un toreiz, kad viņu uzbūvēja, viņš skaitījās ļoti moderns. Bet, nu atvainojiet, šodienas vajadzībām... un arī no tā, ja mēs pieejam no veselības viedokļa un visa pārējā, tad godīgi jāsaka, ka mums būtu viņš jāklapē ciet,”

    skaidro Dukulis.

    Viņš gan Latvijas Radio saka, ka nelielus remontus pašvaldība sporta zālē veic. Tomēr nekādu lielu rekonstrukciju tur veikt nemaz nav iespējams, tādēļ pašvaldība cer uz jaunu sporta centru. Tas nepieciešams, jo trūkst telpu ne tikai sporta skolai, bet arī vietējiem iedzīvotājiem nav vietas, kur brīvajā laikā sportot.

    Jaunā sporta centra būvniecībai nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro. Pašvaldība var atļauties segt pusi no izmaksām.

    „Plānveidīgi bija domāts, ka mēs divos gados ejam ar līdzfinansējumu - valdība dod pusi, mēs pusi, un mēs divu gadu laikā šo problēmu, kas Alūksnē ir visaktuālākā, noņemam no dienas kārtības,” stāsta Dukulis.

    Tomēr pašvaldību satraucis tas, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) paudusi, ka varētu apturēt finansējumu jaunu sporta būvju celtniecībai. Tas varētu nozīmēt, ka arī Alūksne, kas jau vairākus gadus lūgusi finansējumu, kad saņēmusi pirmo valsts atbalstu projekta izstrādei, tomēr pie būves varētu netikt.

    „Un, protams, arī Alūksne ir kārojusi visu šo Latvijas neatkarības laikā šādu finansējumu. Un, protams, mēs vairākkārt esam diskutējuši gan ar valdībām, gan rakstījuši neskaitāmas vēstules. Mēs nekad neesam bijuši noraidīti, vienmēr tas mutiskais atbalsts ir sniegts, bet ar solījumiem,” atminas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers.

    Alūksnes pašvaldības vadītājs Arturs Dukulis arī saka, ka pirms vairākiem gadiem par Eiropas naudu sporta centrus izbūvēja gandrīz visās no 21 reģionāla centra pašvaldībām. Taču Alūksne pie šāda sporta centra toreiz netika.

    „Periodā, kad tieši šī Eiropas nauda bija paredzēta sporta zālēm un visai izmantošanai, Alūksnes novads kā reģionālais centrs nebija atzīmēts. Toreiz bija 17 reģionālie centri, tagad ir 21. Tagad tos 17 uzbūvēja, un mēs esam palikuši. Un tagad mēs šādu problēmu paceļam, un iznāk, ka mēs gandrīz republikas kontekstā esam vienīgie, kam tāda centra nav,” uzsver Alūksnes domes vadītājs.

    Īpaši aktuāli Alūksnē modernas vietas nepieciešamība sportam ir arī tādēļ, ka te aktīvi veic skolu tīkla optimizāciju. Pēdējo piecu gadu laikā novads reorganizējis vai slēdzis jau piecas skolas, vēl vienu reorganizēs šogad. Tas nozīmē, ka daudzi bērni skolu reformas dēļ izglītību iegūst tieši Alūksnes pilsētā.

    „Līdz ar to arī sporta infrastruktūra kļūst aktuālāka, pieprasītāka, un tas, manuprāt, ir arī loģiski, ja bērni centrējas pilsētā, mums ir jādomā un jāizbūvē šāda infrastruktūra. Tehniskā projekta izstrāde noslēgsies jau pavisam drīz, šīs vasaras vidū. Un tas būtu tas brīdis, kad mēs jau varētu uzsākt būvniecību. Jo būvniecība neilgs viena divu gadu garumā, iespējams, tie var būt arī divi trīs gadi. Un būtu loģiski, ja kaut kādus pirmos darbus mēs uzsāktu šogad,” uzskata Adlers.

    Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs savukārt Latvijas Radio pastāstīja, ka valsts Alūksnes pašvaldībai jau piešķīrusi 300 000 eiro tehniskā projekta izstrādei. Taču tagad pašvaldība lūgusi līdzfinansējumu, šī projekta tālākai risināšanai, taču tehniskā budžeta dēļ, tas pagaidām nav iespējams. "Kopējā summa ir 5 miljoni eiro. Valdība nerunā par jaunām investīcijā, bet pilda iepriekšējās valdības saistības. Alūksnes pilsētai tālākais finansējums paredzēts netika," teica Severs.

    Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs

      Viņš uzsvēra, ka šogad ir spēkā tehniskais budžets un ministrija pilda tos lēmumus, kas tika pieņemti iepriekšējā trīs gadu budžeta ietvarā, bet Alūksnes projekts ir jauns, kura īstenošanai pašvaldībai bija iespējas pērn saņemt Valsts kases aizdevumu. Severs norādīja, ka ministrijā sākts darbs pie jaunas sporta stratēģijas attīstības valstī un tajā neiztrūkstoša daļa būs sporta infrastruktūra. Vienlaikus IZM Sporta departamenta direktors neko solīt pašvaldībai nevarēja.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti