Sociālais dienests un tā darbinieki ir ļoti svarīgi katrā pašvaldībā. Tieši viņi gādā par sociālā riska ģimenēm, bērniem, senioriem, cilvēkiem ar dažādām atkarībām. Un vienlaikus šī ir viena no profesijām, kurā ir ļoti liela kadru mainība.
Sociālie darbinieki noveco, jauno nepietiek. Jau patlaban darbinieku trūkuma dēļ esošie speciālisti ir pārslogoti, sākas izdegšana. Rīgas Sociālais dienests spiests daļu darba uzticēt citiem, plāno nodarbināt studentus – topošos speciālistus. Darba esot ļoti daudz.
"Kaut vai tas pats viens piemērs ar deinstitucionalizāciju. Tā ir ļoti svarīga lieta, ļoti vajadzīga lieta, bet tajā pašā laikā - vai šī projekta laikā ir domāts, kas tad būs tie darbinieki, kas strādās ar šiem cilvēkiem, kas iznāks no institūcijām?" vaicā Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.
Pēc atbildīgās ministrijas aplēsēm, valstī patlaban ir brīvas vairāk nekā 500 sociālo darbinieku amata vietas no kopumā nedaudz vairāk par 1800 amata vietām.
Šim darbam nepieciešama augstākā izglītība, un, lai iegūtu profesionālo bakalaura grādu, jāmācās četri gadi. Vidējais darba sludinājumos norādītais atalgojums – 700 līdz 800 eiro robežās pirms nodokļu nomaksas. Rīgas Stradiņa universitātē uzsver - jauno cilvēku interese par šo profesiju nav liela. Universitātes asociētā profesore Lolita Vilka prognozē, ka līdz ar administratīvi teritoriālo reformu darba būs vēl vairāk:
"Tagad mēs esam jaunu reformu priekšvakarā, un reformas maina situāciju. Ja sociālais darbinieks vēl šobrīd aptver novadu, kas ir apmēram 50 kilometru rādiusā no centra, pēc reformas tas būs vismaz divreiz lielāks."
Par nozari atbildīgā Labklājības ministrija situācijas risināšanai iecerējusi ne vien mainīt sociālā darba studiju programmas, bet arī plāno spert līdz šim vēl nebijušus soļus sociālo darbinieku pulka palielināšanai.
"Ir ideja, kas nav vēl līdz galam noformulēta - “Iespējamā misija” sociālajā darbā, kas patiešām nozīmētu pārkvalifikāciju. Turklāt ne tikai jauniem cilvēkiem, bet arī cilvēkiem pirmspensijas gados, kas jūt aicinājumu. Cilvēki, kas ir pusmūžā, viņi labprāt maina karjeru,'' spriež Labklājības ministrijas vecākā eksperte Laima Ose.
Lai šo un citas idejas varētu realizēt, nākammēnes darbu sāks īpaši izveidota darba grupa.
