Plāno trešo reizi atlikt valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izmaiņas

Valdība atbalstīja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz par gadu atlikt valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas izmaiņas. Tādējādi arī nākamgad tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus nebūs atkarīgas no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem. Tāpēc, šādu dalījumu uzskatot par neobjektīvu un nesamērīgu, tas tika atlikts līdz 2021. gadam, tad atlikts vēl par gadu.

Vienlaikus bija uzdots valdībai izstrādāt likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Nu Veselības ministrija iesniegusi ieceri abus šos soļus atlikt. Par to gan vēl būs jālemj Saeimai.

Ministrija piedāvā līdz 2023. gadam pagarināt tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām un attiecīgi valdībai doto uzdevumu izstrādāt nepieciešamo regulējumu piedāvā atlikt līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Savukārt, ja tiktu atstāts pašlaik likumā noteiktais un netiks pagarināts termiņš, pēc 2022. gada 1. janvāra personas, kuras  nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai vai uz kuriem neattiecas izņēmumi, varēs saņemt tikai veselības aprūpes minimumu. Tādējādi šīm personām būs nevienlīdzīgas pamattiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attiecībā pret citām personām, norādīja VM.

Piedāvāto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka līdz šim brīdim starp nozarēm nav panākta konceptuāla vienošanās par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas formu un tā ieviešanas kārtību.

Labklājības ministrija kopumā atbalsta veselības aprūpes pakalpojumu grozu principa pārskatīšanu, bet kritizē pakalpojumu pieejamības sasaistīšanu ar deklarēto dzīvesvietu. Tikmēr Finanšu ministrija iebilst piedāvājumam būt par atbildīgo institūciju, kurai tiktu uzdots jauno sistēmu ietvert kopējās nodokļu politikas bāzē. Finanšu ministrijai arī nav skaidrs, kā tiks nodrošināta visu personu iesaiste valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu līdzdalībā no 2023. gada.

Tikmēr Tieslietu ministrija vēlas pārvērtēt, vai šāds regulējums nediskriminē diasporas pārstāvjus. Uz to norādījusi arī Iekšlietu ministrija.

KONTEKSTS:

2018. gadā sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.

Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam un tad vēl par gadu. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.

Vienlaikus, lemjot par 2021. gada valsts budžetu, lemts par 1 procentpunktu samazināt sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, nosakot minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanu no 1. jūlija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt