Policija atzīst, ka „Spaisu” tirgoņi likuma izmaiņām bija gatavojušies - viņi nogājuši pagrīdē, un likumsargu cīņa ar viņiem turpmāk būs tāda pati kā ar „zālītes”, heroīna vai citu narkotiku pārdevējiem. Ik dienu policija aiztur divus līdz četrus narkotiku tirgoņus, kuriem pēdējā nedēļā pievienojušies arī četri „spaisu” pārdevēji. Skaļus reidus gan arī turpmāk nav vērts gaidīt, saka Kriminālpolicijas šefs Andrejs Grišins.
„Mēs strādājam privātdrēbēs, un nevajag lolot ilūzijas, ka cīņā ar nelegālā „spaisa” tirdzniecību policija taisīs šovu. Mēs strādāsim savu ikdienas darbu, un tā rezultātā sauksim cilvēkus pie kriminālatbildības,” uzsver Grišins.
Pērn ieviestais pagaidu aizliegums jaunām psihoaktīvām vielām policijai ļaujot rīkoties daudz ātrāk. Stundas laikā pēc izņemšanas tās identificē, ievieto agrīnā brīdinājuma sistēmā, un Slimību profilakses un kontroles centrs tai piemēro pagaidu aizliegumu, skaidro Grišins.
„Praktiski šobrīd jauna viela, ienākot Latvijas teritorijā, var būt krimināli nesodāma 2-3 dienas,” saka Grišins.
Nākamais solis būtu vispārējais aizliegums, kas ļautu iedarbināt citus kontroles filtrus - muitu, robežsardzi. Grišins uzskata, ka jākriminalizē arī „spaisu” ievešana. Pie vispārējā aizlieguma definīcijas patlaban strādā Saeima, kas to solījusi ieviest līdz vasarai.
„Kamēr viela nav šajā [pagaidu aizlieguma] sarakstā, tās aprite faktiski pašlaik ir atļauta. Bet mērķis ir tāds, ka ar šiem grozījumiem faktiski tiks izslēgta jebkura veida psihoaktīvo vielu apgrozība, kas netiktu krimināli sodīta,” skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija).
Saeima vispārējo aizliegumu sola pieņemt aprīļa laikā, iekšlietu ministrs prognozē, ka drīzāk tas varētu būt maijs.
Ministrs gan atzīst, ka ar represīvām metodēm vien „spaisus” neizskaust, tāpēc valdība sola atbalstu arī prevencijas kampaņām, lai mazinātu pieprasījumu. Premjeri Laimdotu Straujumu („Vienotība”) īpaši iepriecinājusi jauniešu organizāciju gatavība iesaistīties.
„Priekšlikumus ir sagatavojušas jauniešu organizācijas, kuru biedri paši savulaik izgājuši tādai vai citādai ellei cauri. Tagad viņi grib palīdzēt citiem jauniešiem tikt ar to galā,” norāda Straujuma.
Nevis pīpēt „spaisu” un sabeigt veselību, bet sportot, attīstīt sevi un iegūt draugus, kas vēlas to pašu - tā vēlmi popularizēt šovasar jauniešiem domātās aktivitātes raksturo Ielu vingrošanas biedrības vadītājs Māris Šlēziņš.
„Ļaut viņiem izlādēt negatīvās emocijas, uzsūkt pozitīvo, veidot jaunas draudzības - caur fiziskām aktivitātēm lietderīgi pavadīt savu laiku. Tās ir gandrīz tūkstoš aktivitātes 90 dienās. Jauniešiem būs izvēles iespējas, kur iet, ko darīt, kā brīvprātīgi, bez maksas iesaistīties,” saka Šlēziņš.
Amatpersonas atzīst, ka līdz šim labās iniciatīvas jauniešu atturēšanā no „spaisiem” bijušas sadrumstalotas. Veselības ministrija apņēmusies tās apkopot un jau tuvāko nedēļu laikā lūgt valdības atbalstu koordinētiem prevencijas pasākumiem.