Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Plāno siltināt prezidenta Jūrmalas rezidenci

Aukstā un nemājīgā celtne, kā Valsts prezidents Egils Levits nosaucis Jūrmalas rezidenci, ir pārmaiņu priekšā. Nama apsaimniekotājs gatavo vērienīgu siltināšanas projektu. Tas prezidenta rezidencei piešķirs gan jaunu izskatu, gan ļaus kļūt energoefektīvākai, uz pusi samazinot izdevumus par apkuri. Taču četru remonta mēnešu laikā prezidentam būtu jāmeklē cita mājvieta un šis jautājums vēl nav atrisināts.

Starp Majoriem un Dubultiem jūras vējš zēģelē pamatīgi. Atpūtnieki pieplakuši smiltīm. Arī pie prezidenta rezidences redzamas gan saulei pavērstas muguras, gan vēderi. Nekādu ierobežojumu te nav. "Nu, salīdzinot ar mūsu prezidentu, šeit jau 10 kilometru attālumā nevienu tuvumā nelaistu! Tāpēc mums te patīk! Tik demokrātiski! Un blakus prezidents!" tā atpūtniece no Krievijas Jeļena.

Tuvākajā laikā ēkā ievāksies Levitu ģimene. Kā paredz reglaments, prezidents šeit gan dzīvo, gan strādā, gan pieņem viesus neformālāk nekā Rīgas pilī. Līdz šim gan Egils Levits te gulējis tikai vienreiz. "Viņš šeit ir pārnakšņojis vienu nakti, ir vēl reizi atbraucis, vēl ir jāpierod. Viņš saprot, ka tā ir ēka, kura piešķirta, zināmas drošības vajadzības, nevis vēlme dzīvot pie jūras. Nekādu īpašu vēlmju attiecībā uz ēkas iekārtošanu Egilam Levitam nav," skaidroja Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga.

Viņa norādīja, ka Valsts prezidentam nav ne prasību, ne kaprīžu, ne īpašu vēlmju. Taču tādas ir ēkas apsaimniekotājam. Bijusī PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja Alekseja Kosigina atpūtas māja, kurā vēlāk dzīvojuši un strādājuši Latvijas valsts prezidenti, ir lielu pārmaiņu priekšā. Skaistais skats uz jūru ir viena lieta, taču vējš to pamatīgi izpūš un saldē. Kopš 1971. gada, kad ēka ir uzcelta, fasādei nav veikts nekāds remonts.

"Visi tie risinājumi ir tādi, kādi bija tolaik. 2016. gadā veicām auditu visam mūsu nekustamā īpašuma portfelim un ēka ir 6. vietā pēc enerģijas patēriņa uz kvadrātmetru, tas ir 178 kilovati stundā uz kvadrātmetru!" stāstīja Valsts nekustamo īpašumu Attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Gada izdevumi par siltumu šobrīd ir 17 tūkstoši eiro, bet tos cer samazināt līdz 7 tūkstošiem eiro gadā. Igaunijā jau atrasta akmens ieguves vieta, kurai flīzes ņemtas ēkas celšanas laikā un plānots esošās flīzes, kas daļēji tiks bojātas remonta laikā, aizstāt ar identiskām. "Pirmajā līmenī, kur ir akmens, flīzes tiek ņemtas nost, siltinātas un liktas jaunas, otrajā jauns dekoratīvais apšuvums, arī šie senie logi tiek nomainīti un arī ārdurvis. Vēji un aukstumi vairs nenāks iekšā," tā Ivanovskis-Pigits.

Būvniecības izmaksu aprēķins ir 350 tūkstoši eiro, bet, atverot izsludinātā iepirkuma pretendentus, būs skaidrs, cik daudzi ir gatavi par šādu summu to veikt. Ēka saņēmusi Eiropas fondu līdzfinansējumu energoefektivitātes projekta ietvaros. "Ja mēs to salīdzinātu ar sadzīves tehniku, tad ēkai ir F burtiņš, bet mēs gribam vismaz B burtiņu. Samazināt uz pusi elektrības un gāzes rēķinus," norādīja Ivanovskis-Pigits.

Prezidentam un apsaimniekotājiem ir bijusi pirmā saruna par gaidāmo remontu, taču ir viens “bet”-  siltināšana prasīs četrus vai pat sešus mēnešus. To laikā drošības apsvērumu dēļ te dzīvot nevarēs. Tieši tādēļ pagaidām nekādi darbi šeit nenotiek, jo vispirms ir jāturpina sarunas un jāsaprot, kad prezidenta rezidencē sāks rosīties darbu veicēji un vai tuvākajā laikā tas vispār notiks.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti