Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) valdības sēdē sacīja, ka šī “tilta būvniecība kā optimālais risinājums Rīgas apvedceļa divu Daugavas pušu savienošanai ir iekļauts Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam. Divlīmeņu šķērsojums pāri Daugavai būs paredzēts gan “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa līnijai, gan Rīgas apvedceļam ar četru joslu ātrgaitas autoceļu, tādā veidā samazinot izmaksas nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.”
Apvienotais divlīmeņu tilts pār Daugavu apvienos dzelzceļa infrastruktūru zemākajā, bet autotransporta infrastruktūru – augstākajā līmenī. Dzelzceļa līmenis iekļaus divas ātrvilciena līnijas, kas ļaus dzelzceļam kursēt ar ātrumu 249 km/h.
"Rail Baltica"
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Projektā tika plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
Plānots, ka būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē, to pabeidzot 2027. gadā.
Pēc sākotnējiem aprēķiniem, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas 2020. gada cenās sasniegtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas būtu 110 miljoni eiro, bet autoceļa tilta izmaksas – 130 miljoni eiro.
Būvējot apvienoto tiltu, izmaksas būtu aptuveni 199 miljoni eiro, no kuriem aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sasniegtu 89 miljonus eiro.
Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.–2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās mobilitātes programmu.
Šobrīd Rīgas apvedceļa, ko veido divi valsts galvenie autoceļi, A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne) un A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte), maršruts šķērso Daugavu pa Rīgas HES dambi. Rīgas HES dambis ir visa Rīgas apvedceļa maršruta posms ar vismazāko satiksmes caurlaidspēju, kurā nepastāv arī iespējas šo caurlaidspēju palielināt. Papildu slodzi Daugavas šķērsojumam pār Rīgas HES dambi rada Ķeguma HES dambja tilta tehniskais stāvoklis, kur jau šobrīd ir ieviesti braukšanas ierobežojumi.
KONTEKSTS:
Sākusies "Rail Baltica" būvniecības fāze. 2021. gadā Latvijā notiks jau divu lielu "Rail Baltica" trases posmu būvdarbi: lidostā "Rīga" un Rīgas Centrālajā stacijā, kur darbi tika sākti novembra beigās. Visā Latvijas teritorijā norit "Rail Baltica" pamata trases projektēšanas darbi.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometru stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
