Ideja pašvaldību pārziņā nodot valsts vietējas nozīmes autoceļus nav jauna – par to jau runāja iepriekšējā Saeimas sasaukuma satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)). Toreiz šo ceļu tīkla garums bija 4000 km, bet nu – pēc uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) veiktās inventarizācijas – vairāk nekā 8000 km. Pašvaldībām ceļu uzturēšanai tiek solīti 1560 eiro par kilometru, kas gan ir identiska summa tai, kādu jau šobrīd valstij nākas tērēt tam pašam uzdevumam.
"Protams, ka katrā pašvaldībā uzturēšanas izmaksas atšķiras, Pierīgas pašvaldībām mēs diez vai izdevīgi varētu ietirgot šos vietējos ceļus, savukārt tajos novados, kuros faktiski skaita katru eiro un katru centu tieši ceļu uzturēšanai, tur šie papildu līdzekļi ir vērtīgi. Pašvaldības, kuras racionāli saimnieko, racionāli izvērtē ceļu tīklu, viņiem papildu finansējums ir kā burkāns, tas dod iespēju ne tikai vienam konkrētam ceļam palīdzēt, bet palīdz uzturēt ceļu sistēmu," skaidroja satiksmes ministrs.
LVC no intervijas atteicās, norādot, ka nozares politiku veido Satiksmes ministrija (SM), tostarp arī par ceļu nodošanu pašvaldībām. Tāpēc to, kā pašvaldības realitātē pārņems šos ceļus, vislabāk varot skaidrot SM, taču uzņēmumā nenoliedza, ka teorētiski pārņemšanu būtu iespējams īstenot. Tam piekrita arī Dienvidkurzemes novada domes vadība, kura gan vēl ar deputātiem un speciālistiem diskutēs par šo plānu. Vietvara norādīja, ka lēmuma pieņemšanai svarīga būs arī valsts piedāvātā stratēģija, kā attīstīt visu autoceļu tīklu reģionā.
"Es sapratu, ka tas nav obligāts pasākums, ka visa buķete jāņem. Bet, ja vien var un pretī ir nauda, tad mēs ņemam, un es ceru, ka mēs mācēsim ietirgot pret tiem mazajiem ceļiem vienu lielu ceļu. Tas ir Grobiņa–Nīca kā Liepājas apvadceļu. Tā ir kopīga interese," sacīja Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS).
Lai arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzina, ka būs vietvaras, kuras pārņems valsts vietējos autoceļus, bet kopumā Satiksmes ministrijas plāns tiek kritizēts. Tiek pārmests tas, ka līdz šim valstij neesot bijusi programma, kā attīstīt vietējas nozīmes valsts ceļus, un, pašvaldībām tos pārņemot, problēma ar to kvalitāti netikšot atrisināta.
"Nododot valsts vietējos ceļus īpašumā pašvaldībām, būtu jāpievieno autoceļu tehniskā stāvokļa novērtējums, kas raksturo, ko tad valsts pēdējo 10–15 gadu laikā ir ieguldījusi. Ja tiek konstatēts, ka nav veikts nekas, nekādi darbi, tad droši vien ir jāizstrādā papildu arguments finansējuma palielināšanai. Nevar uz dullo atdot 1560 [eiro], ja tajā ceļa posmā nav pliks pirkstiņš pielikts. Pašvaldības būs spiestas [ņemt]; pašvaldības vienmēr – ja viņām piedāvās risinājumu, viņas mēģinās, kaut kādu posmus pārņems, bet tā nav sistēma," norādīja LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.
