Panorāma

Pašvaldību vadītājiem varētu prasīt pielaidi valsts noslēpumam

Panorāma

Panorāma

Plāno pārtraukt Repatriācijas likuma darbību

Plāno pārtraukt Repatriācijas likuma darbību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Bez īstas saiknes ar Latviju, bez patiesa nolūka kļūt par daļu no Latvijas sabiedrības – arvien biežāk, it īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tieši šādi repatrianti no Krievijas Federācijas vēlas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā. Lai šo praksi, kas arī apdraud Latvijas drošību, izbeigtu, plānots pārtraukt Repatriācijas likuma darbību.

Ārzemnieki, kuriem ir latviešu vai lībiešu saknes, šobrīd bez sevišķi stingrām prasībām var iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem šo kārtību nosaka Repatriācijas likums. Tā darbību paredzēts pārtraukt.

"Likuma būtība bija pilnīgi citādāka. Aicinājums bija tiešām atgriezties mājās latviskās izcelsmes cilvēkiem no visas pasaules, kas bija izsūtīti, kas bija PSRS genocīda laikā kaut kur nokļuvuši, un viņu pēcnācējiem.

Bet pēdējā gada laikā mēs redzam, ka ir pavisam citādāki cilvēki, kuriem Latvija īstenībā neinteresē, bet tikai saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju,"

skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze.

Laikā no 1995. līdz 2010. gadam statistika par cilvēkiem, kas vēlas repatriēties, no Austrumu un Rietumu valstīm bija līdzvērtīga. Pēdējo 12 gadu laikā tas mainījies. Vidēji 85% gadījumos repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statuss piešķirts Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem. Visvairāk Krievijas – 62%, Ukrainas – 18% un Baltkrievijas 5%.

Krievijas iebrukums Ukrainā izmaiņas padarījis vēl krasākas. 2022. gadā Krievijas repatriantu un viņu ģimenes locekļu skaits kopējā valstu statistikā pārsniedzis jau 80%.

Īpaša interese par iespējām repatriēties izrādīta pēc tam, kad Krievijas veiktais karš Ukrainā sācis ietekmēt Krievijas ekonomisko un starptautisko stabilitāti, vēsta Latvijas iestādes. Tāpat pastiprinātu interese par repatriācijas procesu izrāda arī personas, ko mobilizācijas ceļā varētu iesaukt Krievijas armijā.

"Ja Krievijas pilsonis ir pret mobilizāciju, bet nav pret karu un nekādā veidā vienalga ar kādām saknēm – Latvijas vai kādām citām – nav protestējis, tad tas nav pietiekams pamats, lai prasītu vīzu, termiņuzturēšanās atļauju vai arī repatrianta statusu.

Bija 30 gadi, lai šo statusu kārtotu. Ja tā atklāsme ir bijusi pēdējā laikā, tad, es domāju, ka likumdevējam ir laiks pateikt, ka šis Repatriācijas likums ir reformējams,"

pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Repatriācijas likuma gadījumā iezīmēta vēl viena problēma – ir vērojama arī tendence dokumentus viltot. Pēdējo gadu laikā uz aizdomu pamata veikts ap 220 dokumentu viltojumu. Vismaz 200 gadījumos uzturēšanās atļaujas atteiktas vai anulētas.

Vienlaikus ir plānots, ka iespēju repatriācijai saglabās. Tomēr nu jau ar striktākiem nosacījumiem – lai pastāvīgo termiņuzturēšanās atļauju iegūtu, personai piecus gadus būs jādzīvo Latvijā un šajā laikā jāapgūst latviešu valoda vismaz A2 līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti