"Tas būs fiskāli neitrāls pasākums. Tā būs Lielbritānija, Īrija, Vācija un, visticamāk, arī Norvēģija. Mēs ļoti labi zinām, ka līdz ar Pilsonības likuma grozījumu stāšanos spēkā darba apjoms tikai pieaugs. Tā nav tikai dokumentu pieņemšana, zīmoga uzlikšana un pases izsniegšana. Katrs konkrētais gadījums visās valstīs konsulārajām amatpersonām būs ļoti rūpīgi jāpārbauda un jāvērtē atbilstoši likumam," sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka turpinās meklējumi arī Latvijas vēstniecības Lielbritānijā konsulāta telpām. Valdība konceptuāli jau atbalstījusi, ka telpas tiks nomātas par līdz 100 000 latu gadā. Pagaidām telpas nav izdevies atrast, jo par noskatītajām vienošanos tā arī nav izdevies panākt.
"Kamēr jūs atrodat vienas telpas, tikmēr parādās zināmas nianses - dažos rajonos vēstniecības īpaši redzēt negrib, dažos pēkšņi mainās cenas. Tas nav tik vienkāršs process, bet es ceru, ka [jaunais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā] Teikmaņa kungs ar savu administratīvā darba pieredzi gan ministrijā, gan strādājot par vēstnieku dažādās valstīs šo jautājumu, kuru [līdzšinējais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards] Stiprā kungs ir iesācis, pabeigs. Mums uzdevums ir dots: atrisināt šo jautājumu maksimāli ātri."
Tāpat Rinkēvičs nav atteicies no ieceres šogad oktobrī atvērt Latvijas vēstniecību Indijā, neskatoties uz to, ka ĀM šā gada budžetā šim mērķim līdzekļi nav paredzēti. "Visi aizmirst, ka šāda veida vēstniecības nav tikai naudas tērētāji, bet arī naudas devēji valsts budžetā. Uz šī te savstarpējā izlīdzināšanas mehānisma pamata mēs arī gatavojam dokumentus vēstniecības atvēršanai."
Ministrs arī atklāj, ka no vairākām citām valstīm redzama interese atvērt savu vēstniecību Latvijā. "Par citām valstīm mēs neesam tai stadijā, lai es ko teiktu, bet interese ir no vairākām." No ministra kabineta loga arī redzams Dienvidkorejas karogs, kas rotā jauno Dienvidkorejas vēstniecību J. Alunāna ielā Rīgā.
