Pusdiena

Uzņēmēju organizācijas atbalsta VID vadītāja algas palielināšanu līdz vismaz 8100 eiro

Pusdiena

Kolumbijā ar visaptverošu pamieru tiek izbeigts vairāk nekā 50 gadus ilgušais konflikts

Plāno pacientu drošības kartes un nekvotētus izmeklējumus vēža pamanīšanai laikus

Plāno pacientu drošības kartes un nekvotētus izmeklējumus vēža pamanīšanai laikus

Pērn izsludinātajā Onkoloģiskās modrības gadā par vēzi daudz runāja amatpersonas un ārsti, tomēr pērnais gads nepavēra iespējas visiem pacientiem, kuriem bija aizdomas par vēzi, arī uzreiz tikt pie ārsta un uz izmeklējumiem. Tāpēc tagad Veselības ministrija (VM) strādā pie apjomīgas programmas un sola, ka uzlabojumi būs jau oktobrī. Iecerēta gan pacientu drošības karte, gan arī nekvotēti izmeklējumi vēža aizdomu gadījumā.

Veselības ministrija šobrīd izstrādā vienotu programmu onkoloģisko pacientu pamanīšanai, izmeklēšanai, pēc tam nosūtīšanai pie speciālista un ārstēšanai. Programma būs apjomīga. un tai būs nepieciešams ne mazums naudas, tāpēc tā ilgs vairākus gadus. Taču ministrija sola, ka atsevišķus pasākumus pacienti dzīvē varēs izjust jau pavisam drīz – no oktobra. 

Veselības ministre Anda Čakša stāsta, ka runa ir par primārajiem izmeklējumiem, kad pacients ar savām bažām par veselību ir vērsies pie ģimenes ārsta. Plānots ieviest  pacientu drošības karti, kurā ģimenes ārsts apkopos datus par pacientu un riska faktoriem saslimstībai ar vēzi.

Šāda pacienta drošības karte būs kā palīgs ģimenes ārstam būt modram un laikus pamanīt vēzi.

To Veselības ministrija plāno ieviest jau no oktobra, taču šīs drošības kartes uzturēšana ģimenes ārstiem netiks uzspiesta kā obligāta prasība. Tāpat arī ministrija plāno daudz lielākā mērā iedarbināt tā dēvētos zaļos koridorus. Tas nozīmē: ja ģimenes ārstam radīsies aizdomas par vēzi, pacients varēs nekavējoties saņemt primāros izmeklējumus un tikt pie ārsta. Pērn Onkoloģiskās modrības gadā to varēja baudīt pārsvarā skrīninga programmās iesaistītie pacienti.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide norāda, ka programma un algoritmi – kādi izmeklējumi nepieciešami aizdomu par vēzi gadījumā - ir nepieciešami un pozitīvi vērtējami.

"Mēs saskatām problēmu ne tik daudz ģimenes ārstu institūcijās. Jo mēs jau pie aizdomām par onkoloģisku saslimšanu pacientu nosūtam. Bet problēmas ir tieši sekundārajā aprūpē - tālāk, kad pacients netiek uz izmeklējumiem, kas viņam nepieciešami, un netiek uz konsultācijām pie speciālistiem," norādīja Veide.

Viņa skaidro – problēma ir gan finansējuma trūkums, gan arī problēmas darba organizācijā.

Par naudu VM norāda – plānots, ka no 1.oktobra, ja ir aizdomas par vēzi, primārajiem izmeklējumiem vairs nebūs kvotu, proti, ja tie būs nepieciešami, nauda tiem būs.

Līdz šim ģimenes ārstiem rokas sasēja valsts noteiktās kvotas un viņi nereti vajadzīgās analīzes nenozīmēja, baidoties no sekojošām sankcijām. Topošā sistēma paredz, ka pacientam ar diagnozi “aizdomas par onkoloģisku saslimšanu”, visas noteiktās analīzes Nacionālais veselības dienests apmaksās papildus jau ārstam noteiktajai kvotai. 

Taču veselības ministre Čakša norāda, ka te runa nav tikai par naudu, bet arī par problēmām sistēmā. Proti, ja ārsts uztver, ka pacientam ir augsts vēža risks, tad viņš būtu jāizved cauri sistēmai līdz kādam punktam, kur sāk ārstēties, nevis atstāj pilnīgā neziņā.

"Ir dažādi ārsti. Ir ārsti, kam nav grūti aizpildīt pacienta modrības karti. Pēc tam, ja tiešām šie riski ir augsti, veikt izmeklējumus un piezvanīt uz iestādi, kur notiks tālākais ārstēšanas vai izmeklēšanas posms, un ielikt viņu šajā zaļajā koridorā. Tas, kas mani visvairāk uztrauc, ir, ka brīdī, kad pacientam tiek izteiktas aizdomas par diagnozi, viņš tiek atstāts ar nosūtījumu rokās uz ielas, principā nepasakot, kur viņam jādodas, vai nevienojoties par konkrētu laiku, kad viņam tur ir jābūt un kad viņš saņems nākamos izmeklējumus vai jau speciālista konsultāciju," teica ministre.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Veide gan ir diezgan skeptiska par priekšlikumu, ka ģimenes ārstiem vai māsām aizdomu gadījumā par vēzi būtu pašiem jāpiesaka pacients pie onkologa vai uz izmeklējumu.

"Mēs jau praksē to darījām, un rezultāts ir tāds, ka jāzvana ir vairakas reizes atkārtoti. Reģistratūrā telefoni ir aizņemti.

Tas prasa papildu noslodzi mūsu personālam. Un otrs, par ko mēs esam satraukušies -, piemēram, mēs piezvanām un pacientu informējam, un pacients netiek uz to laiku," stāstīja asociācijas vadītāja.

Tāpat arī asociācija cer, ka slimnīcās tiks mainīta darba organizācija, lai pacienti, kuriem ir aizdomas par vēzi, varētu uzreiz iestāties īpašā rindā un lai reģistratūras vispār varētu sazvanīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt