“Latvija sargā savu robežu. Un mēs ļoti uzmanīgi skatāmies uz to, kādi cilvēki mēģina pie mums nokļūt. Un, ja viņiem nav pamata prasīt patvērumu, mēs arī viņus noraidīsim,” ar šādu vēstījumu, reaģējot uz situāciju Baltkrievijas un Lietuvas pierobežā, nāca klajā iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”).
Uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju jau otro mēnesi tiek novērots krass trešo valstu migrantu pieplūdums. Pastāv aizdomas, ka Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko izmanto migrantus politisku mērķu sasniegšanai.
Tā kā arī Latvijai ir robeža ar Baltkrieviju, vairāki ministri norūpējušies par tās drošību. Tāpēc jau tuvākajā laikā plānots izbūvēt pilnu robežas infrastruktūru. Lai paātrinātu darbus, vajadzīgi grozījumi vairākos likumos attiecībā uz iepirkumu procedūru un īpašumu atsavināšanu.
Iekšlietu ministrija šos grozījumus virzīs uz valdību nākamnedēļ. “Jau nākamnedēļ Iekšlietu ministrija virzīs uz Ministru kabinetu attiecīgos lēmumus, lai mēs visi austrumu robežas stiprināšanu un pilnu izbūvi paātrinātu. Varētu teikt, nekavējoties paātrināt visus darbus,” pastāstīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Iekšlietu ministre Marija Golubeva apstiprināja, ka uz Latvijas – Baltkrievijas robežas plānots būvēt žogu: “Kas attiecas uz žogu, jā, mēs plānojam infrastruktūras izbūvi uz Baltkrievijas robežas. Un tieši šo procesu mēs ceram paātrināt, pieņemot Ministru kabinetā, ja Ministru kabineta kolēģi atbalsta, vairākus grozījumus un atvieglojumus.”
Golubeva atzīmēja, ka infrastruktūras būvniecību nav iespējams sākt nekavējoties: "Protams, būvdarbus uzsākt rīt mēs nevarēsim, mēs to varēsim pēc dažām nedēļām, ja Ministru kabinets pieņems attiecīgo lēmumu."
Tāpēc paredzēts pagaidu risinājums, piesaistot Nacionālos bruņotos spēkus un nepieciešamības gadījumā izvietojot pagaidu žogu.
Ministre ir lūgusi Aizsardzības ministrijas papildspēkus patruļai pie robežas. Viņa arī norādīja, ka būs stingrāki sodi cilvēkiem, kuri palīdz citiem nelegāli šķērsot robežu.
Zināms, ka jau šobrīd Valsts robežsardzei atbalstu sniedz Eiropas Savienības robežu aģentūras "Frontex" speciālisti un vairāk nekā 50 zemessargu. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece norādīja, ka, ja būs nepieciešams, ministrija sniegs savu atbalstu, tajā skaitā arī tehnisko nodrošinājumu.
Pagaidām gan situācija uz Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežas ir diezgan mierīga, norādīja Kariņš. Līdz ar to nav arī pamatojuma izsludināt ārkārtas stāvokli austrumu pierobežā. Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paplašinās atbalstu Valsts robežsardzei pie Baltkrievijas robežas.
Tas, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams infrastruktūras izbūvei uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, visticamāk, būs zināms nākamnedēļ, kad Ministru kabinets izskatīs Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
