Krustpunktā

Ivars Neiders: Vieglprātīga attieksme pret drošību daudziem ir vēl no padomju laikiem

Krustpunktā

Diskusija: Kā Krievijas vēstniecības tviterieraksti ietekmē Latvijas drošību?

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns sola strukturālas izmaiņas ģenerālprokuratūrā

Plāno nodokļu un muitas prokuratūras izveidi VID telpās

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns pārrunājis un konceptuāli vienojies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori par iespēju VID telpās izveidot specializēto nodokļu un muitas lietu prokuratūru. To intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja Stukāns.

Taujāts par iespējamo prokuratūras strukturālo auditu, Stukāns pastāstīja, ka plāno tikšanos ar nodaļu prokuroriem, lai uzklausītu viņu viedokļus un paustu savu viedokli. “Pēc tam es attiecīgi domāšu par strukturālām izmaiņām, jo jau šobrīd, manuprāt, vairākas funkcijas, ko veic prokurori Ģenerālprokuratūrā, neatbilst prokurora būtībai. Līdz ar to daži varētu atgriezties atpakaļ pie krimināllietu izmeklēšanas,” pastāstīja Stukāks, piebilstot, ka šie amati saistīti ar organizatorisko darbu.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka viena no prioritātēm ir finanšu un nodokļu lietas, kas prasa specifiskas zināšanas. Līdz ar to, viņaprāt, jāveido īpaša prokuratūra, kura nodarbosies tieši ar nodokļu un muitas lietām.

Iecerēts, ka nodokļu un muitas prokuroru darbs sākies jau policijas iecirknī, tas ir, kopā ar izmeklētājiem Nodokļu un muitas policijas pārvaldē. Šādas specializētas prokuratūras izveide gan nenozīmēs prokuroru štatu palielināšanu, bet būs jāveic strukturālas pārmaiņas.

Stukāns runājis ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori par iespēju VID ēkā izveidot šo prokuratūru.

VID ģenerāldirektore ieceri esot apstiprinājusi. Arī Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes priekšsēdētājs esot apliecinājis, ka telpas ir. Un Stukāns šonedēļ plāno apskatīt attiecīgās telpas un noskaidro pārvietošanas izmaksas.

Stukāns gan bija sašutis par telpu nomas maksu: “Tas ir valsts jautājums, kāpēc jāatdod prokuratūrai nauda, kura mums jāmaksā “Valsts nekustamiem īpašumiem”. Nu, lai viņi pārvalda visus īpašumus un lai no budžeta uzreiz saņem finansējumu, bet mums nodrošina telpas. Kāpēc man jārisina nomas līgums, kuru viņa nosaka cenu, cik tas maksā? Un, ja viņa pateiks, ka ir liela cena, tad mums prokuratūras budžetā tās nebūs.” Šo jautājumus viņš pārrunājis ar premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”), kurš esot solījis atbalstu.

“Mēs neprasām miljonus, bet nu vismaz valsts telpas iedodiet mums, lai mēs varētu nolikt galdus un tur strādāt. Manuprāt, ļoti vienkārši,” piebilda Stukāns.

Jaunais ģenerālprokurors pieļāva, ka tiks reorganizēta Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, daļa Organizēto noziegumu izmeklēšanas prokuratūras. Tam piekrītot arī attiecīgie virsprokurori, pastāstīja Stukāns.

“Līdz ar to šobrīd reāli tiek gatavota iespēja izveidot specializēto prokuratūru.

Ja šis projekts būs ļoti veiksmīgs, es labprāt piedāvātu KNAB arī attiecīgi veidot speciālu prokuratūru, kas saistīta ar koruptīvu lietu izmeklēšanu.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Un tad mums ir jātiek skaidrībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo tas nav atsevišķs noziegums, tas ir saistīts ar citiem noziegumiem. Mums ir jāatrod mehānisms, kā sniegt metodisko atbalstu jebkuram prokuroram saistībā ar legalizācijas nodarījumiem,” pastāstīja Stukāns.

Neilgi pirms Stukāna stāšanās ģenerālprokurora amatā izraudzīts jauns Sevišķi svarīgu lietu nodaļas virsprokurors. Stukāns pauda, ka ļoti augstu vērtē Māri Leju.

Vienlaikus viņš norādīja, ka likums par prokuratūru ļauj viņam noteikt prokuratūras struktūru un štatus. “Principā teorētiski varētu rītdien izveidot jaunu Ģenerālprokuratūras struktūru un visus virsprokurorus jaunajās nodaļas simtprocentīgi nomainīt. (..) Ja mums radīsies atšķirīga izpratne par veicamajiem darbiem, es runāšu ar virsprokuroru, vai viņam ir konkrēti priekšlikumi vai argumenti. Ja mēs nevarēsim atrast kopēju valodu un viņš nebūs ar mieru pats turpināt darbu kā prokurors, man cita varianta nebūs,” sacīja Stukāns.

KONTEKSTS:

Jūnija vidū Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprināja tiesnesi, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu. Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notika pēc jaunajiem noteikumiem - ģenerālprokuroru iecēla nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki. Stukānu izvēlējās no astoņiem pretendentiem.

Stukāns ģenerālprokurora amatā nomainīja Ēriku Kalnmeieru, kurš 10. jūlijā aizvadīja savu pēdējo darba dienu.

Stukāns iepriekš uzsvēris, ka viņa mērķis ir nodrošināt likumību Latvijā, tāpēc viņš izvēlējies kandidēt uz ģenerālprokurora amatu. Stukāns skaidroja, ka prokuratūras uzdevums ir nodrošināt pirmstiesas kriminālprocesu un lietu virzību.

Viņš uzskata, ka esošā kārtība ir uzlabojama, nemainot likumu, bet pilnveidojot prokurora lomu pirmstiesas izmeklēšanā. Tas nozīmē, ka kriminālprocesa virzībā vadošo un galveno lomu jāieņem prokuroram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti