Stāsti

Gaismas pils ēka netīra un apsūbējusi, bet mazgāt sola vien pavasarī

Stāsti

Cilvēks ziņu virsrakstos: Andris Ģērmanis par skolotāju ikdienu

Zemniekus neapmierina iecere ieviest aizsargjoslu arī pie meliorācijas novadgrāvjiem

Plāno liegt mēslot zemi metru no meliorācijas grāvjiem; zemnieki iebilst

Patlaban virzītajos Aizsargjoslu likuma grozījumos attiecībā uz lauksaimniecības zemēm, kuras atrodas pie ūdenstilpnēm, it kā panākts kompromiss, nosakot, ka divus metrus pie ūdens objektiem zemi nevarēs apstrādāt vispār, lai mazinātu vides piesārņojumu. Taču zemnieki gan iebilst pret jaunu normu, kas nosaka vienu metru platu aizsargjoslu ieviest arī pie meliorācijas novadgrāvjiem, kur aizliegts apstrādāt zemi, lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. 

Grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz mainīt joslas platumu gar virszemes ūdensobjektiem, kuru nedrīkst apstrādāt, audzēt tajā lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus. Aizsargjoslu plānots noteikt divus metrus platu gar upēm un ezeriem un vienu metru platu joslu gar meliorācijas novadgrāvjiem. Iepriekš lauksaimnieki varēja zemi apstrādāt līdz pat pašai ūdenstilpnei, bet augu līdzekļus lietot tikai aiz desmit metru joslas, skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta pārstāve Iveta Ozoliņa.

Likumprojektā arī noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļus, kuriem vēl nav norādes marķējumā par lietošanas attālumiem, varēs lietot, kā līdz šim – tikai aiz 10 metru robežas, kamēr konkrētais līdzeklis tiks izvērtēts. Marķējumus pārskatīs Valsts augu aizsardzības dienests. “Tie grozījumi lielā mērā nāk pretī zemāka riska produktiem – augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produkti vai dzīvos organismus saturoši, vai mikrobioloģiskie produkti. Bet uz ķīmiskajiem, protams, vēl joprojām liela kategorija saglabās aizsargjoslu virs desmit metriem,” stāsta dienesta pārstāvis Vents Ezers.

Šogad veiktas vairāk nekā 1600 pārbaudes, no kuram aizsargjoslu līdz ūdens objektiem pārkāpumi atklāti trīs gadījumos. Valsts augu aizsardzības dienestā to sauc par nelielu skaits.

Par grozījumiem bijušas arī garas diskusijas, lielākie iebildumi bijuši no lauksaimnieku puses, īpaši par meliorācijas grāvju aizsargjoslu. Zemkopības ministrija aprēķinājusi, ka, neapstrādājot šo metru plato joslu gar novadgrāvjiem, kopējā lauksaimniecībā neiegūtā peļņa sastādītu aptuveni piecus miljonus eiro gadā. Plus vēl desmit miljoni, ko zaudētu joslās gar pārējiem ūdens objektiem.

“Mūsu priekšlikums bija pašlaik sākt tikai ar vienu grozījumu – gar valsts nozīmes ūdenstecēm ieviest buferjoslu. Un tad skatīties, kas notiek ar noteci, ar piesārņojumu ar barības vielām. Ja nepieciešams, spert nākamo soli un ieviest arī aizsargjoslas gar meliorācijas grāvjiem. Tas kompromiss nav atrodams, tad mēs vismaz prasījām nevis metru, bet 70 centimetrus,” stāsta "Zemnieku saeimas" pārstāve Maira Dzelzkalēja.

Ministrijā vēl papildināja, ka lauksaimnieki gan var aizsargjoslas pieteikt platībmaksājumiem, attiecīgi pļaujot šo teritoriju reizi gadā.

Savukārt Latvijas Dabas fonda eksperte, botāniķe Lelde Eņģele skaidro, ka virzītie aizsargjoslu likuma grozījumi pagaidām ir nosacīts kompromiss: “Pašlaik ir aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un augu ķīmiju desmit metrus no ūdens. Šķiet, ne visu kontrolē, un mēslošanas līdzekļus lieto arī tuvāk. No vienas puses, ja atstāj divus metrus no krasta malas līdz tīrumam, tur tā ietekme varētu būt pozitīva. Un šie divi neuzartie un neapstrādātie metri līdzsvaro to formālo nemēslošanu desmit metros.”

Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi Aizsargjoslu likumā 10.decembrī iesniegti valsts sekretāru sanāksmē, un līdz 30.decembrim institūcijas var iesniegt savus atzinumus un iebildumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt