Kopumā „Zaļā karotīte” Latvijā atrodama uz 160 produktiem. Tiesa gan, vietējās produkcijas ražotāji pārliecināti, ka jāuzlabo jau esošā kvalitātes zīmes sistēma, jo uzņēmēju interese par to sarūk. Savukārt eksperti norāda, ka patērētājiem jaunā kvalitātes preču zīme varētu radīt apjukumu.
Pašreiz „Zaļās karotītes” preču zīme apkopo 51 uzņēmumu, kuru saražotajās precēs vismaz 75 % izejvielu ir vietējās. Taču Zemkopības ministrijas pārstāve Rigonda Lerhe skaidro, ka šī kvalitātes zīmes sistēma pēdējos gados stagnē, jo uzņēmumu skaits nepieaug. Lai situāciju uzlabotu, līdz 2014. gadam plānots ieviest vēl vienu kvalitātes zīmolu tiem Latvijas uzņēmumiem, kas izmanto importa izejvielu, arī viņiem būtu jāmaksā 50 latu gadā par katru produktu, kam kvalitātes zīmi izmanto. Savukārt atbilstību prasībām uzraudzīs Pārtikas veterinārais dienests.
Viena no idejām, kas publiski jau izskanējusi par zīmola vizuālo izskatu ir sarkanā jeb bordo krāsas karotīte. To, cik daudz uzņēmumu varētu apkopot jaunais zīmols, ministrija vēl neprognozē, bet kā piemēru min saldumu ražotāju ''Laima'', jo kakao Latvijā neaug un izejviela produkta ražošanai vienmēr būs ievesta no citurienes. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe iepriekš bijusi zaļās karotītes mārketinga padomes vadītāja. Viņasprāt, būtiskāk ir atbalstīt tos, kas ražo no vietējām izejvielām. Tāpat Gulbe uzsver, ka jaunā preču zīme noteikti jāveido pavisam atšķirīgā izskatā no jau esošās ''Zaļās karotītes'', lai nemaldinātu patērētāju.
Tiesa gan, tie uzņēmēji, kas jau atrodas „Zaļās karotītes” sarakstā, par jauno ieceri norāda, ka tas neveicinās vietējās izejvielas apjomu palielināšanu. Piemēram, "Trikāta KS" vadītājs Uldis Krievārs atzīst, ka ''Trikātas siers'' arī „Zaļo karotīti” produktiem vairs neizmanto.
Zemkopības ministrija kvalitātes kritērijus jaunajai preču zīmei vēl izstrādās sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju. Visticamāk, jaunā kvalitātes zīmju sistēma varētu stāties spēkā ar nākamo gadu.
