Dienas ziņas

Uz Talsiem atved Gagarina kausu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Plāno centralizēti apsaimniekot notekūdeņu dūņas

Plāno centralizēti apsaimniekot notekūdeņu dūņas

Pēc Augšdaugavas novadā notikušās ekoloģiskas avārijas, kad vidē nonāca 14 tūkstoši kubikmetru notekūdeņu dūņu, speciālisti norāda, ka vienotas pieejas dūņu apsaimniekošanai valstī līdz šim nav bijis. Nupat ir tapusi Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Latvijā stratēģija, kas paredz 26 reģionālo notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidi.

Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš notekūdeņu dūņu noplūdes no uzglabāšanas laukiem “Križi” Augšdaugavas novadā. Pašlaik ir pabeigta noplūdušo dūņu savākšana, un Valsts vides dienesta speciālistu veikto analīžu rezultāti liecina, ka krietni uzlabojusies Stropicas upes ūdens kvalitāte. Taču runāt par pilnu ekoloģiskas avārijas seku apzināšanu vēl ir pāragri.

“Tālāk skatīsimies pēc apstākļiem, kādi būs testēšanas rezultāti, grunts paraugu ņemšanas rezultāti. Tad varbūt būs nepieciešama teritorijas papildu sanācija, un tur jau tas termiņš nav viegli nosakāms,” norādīja Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Visvaldis Noviks

“Križu” gadījums Latgalē un valstī kopumā ir izņēmums, nevis tendence, uzskata speciālisti. Dūņas tur tika krātas un uzglabātas vairākus gadu desmitus.

Līdzīgi uzkrājumi, tikai mazākā apjomā, veidojušies un pašlaik atrodas SIA “Viļānu namsaimnieks” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā, kas ir vienas no vecākajām valstī. Gadā uz aptuveni divus hektāru lieliem dūņu laukiem nonāk vidēji 20 000 tonnu notekūdeņu dūņu.

“Tie dūņu lauki savā laikā ir ļoti labi uzprojektēti, ar labām nostiprinājuma sienām. Nav bijis, ka tās dūņas gribējušas “aizbēgt” no šejienes,” teica “Viļānu namsaimnieka” iekārtu mehāniķis Oskars Šarkovskis.

Lai dūņas pārstrādātu, namsaimnieks izskatījis vairāku uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus. Taču tas neesot pa kabatai.

“Atbilstoši šī brīža juridiskai situācijai,

ja dūņas tiek krātas vairāk par 3 gadiem, tās tiek klasificētas kā atkritumi.

Līdz ar to tam ir daudz sarežģītākas utilizācijas jeb izmantošanas iespējas,” skaidroja biedrības “Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” izpilddirektors Sandis Dejus.

Vairākumā Latgales pašvaldību ūdenssaimniecību, izmantojot Eiropas finansējumu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir modernizētas. Līdz ar to efektīvāk notiek arī dūņu pārstrāde. Piemēram, Balvos nostādinātas dūņas tiek uzglabātas pagaidu krātuvē, un pēc diviem gadiem tās tiek izmantotas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbos.

Līdzīgi dūņas tiek apsaimniekotas arī Rēzeknē un Ludzā. “No tām ir atdalīts ūdens, un tās ir praktiski sausas. Tāpēc to dūņu uzglabāšana nav tik bīstama. Tādā pasausā veidā nevar ne pārplūst, ne noplūst. Lieko dūņu problēmu mums palīdz atrisināt zemnieki, kas piedalās to  aizvešanā. Nav tā, ka katru gadu zemnieki aizved šīs liekās dūņas, bet 2021. gadā zemnieki izveda visas dūņas,” pastāstīja SIA “Ludzas apsaimniekotājs” Attīrīšanas iekārtu un energosistēmu iecirkņa vadītājs Ivars Bogomols.

Līdz šim brīdim Latvijā nav bijis vienotas pieejas attiecībā uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. Taču pirms gada tapis Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pētījums, uz kā pamata tika izstrādāts “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Latvijā” stratēģijas projekts. Tā izveide ir daļa no lielākā projekta, kuru pērnā gadā ir uzsācis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs kopā ar 18 partneriem.

“Tā pieeja varētu būt: 26 notekūdeņu pārstrādes centri būtībā lielāko pašvaldību ietvaros, kur tad visas dūņas tiktu koncentrētas un pilnvērtīgi apsaimniekotas. Veidojot šo stratēģiju, kopējā aplēse varētu būt ap 70 miljonu eiro apjomā, kas būtu nepieciešami, lai izveidotu 26 notekūdeņu dūņu pārstrādes centrus. Tomēr valsts arī ir iezīmējusi līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

Jebkurā gadījumā mums būs jārēķinās arī ar notekūdeņu tarifu kāpumu,” atzina Dejus.

Pašlaik stratēģijas projekts ir iesniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas arī ir viens no projekta partneriem un stratēģijas izstrādātājiem. Līdz nākama gada jūnijam ministrijai ir jāizstrādā stratēģijas gala variants, kurš jāvirza uz Ministru kabinetu. Tiklīdz stratēģija iegūs nacionālā mēroga plānošanas dokumenta statusu, uz tā pamata būs iespējams piešķirt Eiropas fondu investīcijas šo 26 reģionālo dūņu pārstrādes centru izveidei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt