Bērnu laukumā Dāvis steidz izmēģināt visu - kāpt virvēs līdz piramīdas pašai augšai, šūpoties šūpolēs, vingrot uz trenažieriem. Pēc operācijas ASV ir pagājuši četri mēneši. Vēl pirms tam septiņus mēnešus Dāvis limfas atteces traucējumu dēļ varēja tikai gulēt gultā ar drenām jeb iešūtām caurulītēm vēderā.
Viņu joprojām uzrauga ārsti, taču tagad viņa veselības stāvoklis ir labs un beidzot zēns var dauzīties kā citi bērni. To Dāvis arī izmanto, kamēr runāšanu ar televīziju uztic mammai.
“Ārsts arī teica, ka daudz vajag daudz svaiga gaisa, vingrota un tieši to veselīgo dzīves dzīves veidu. Jo vairāk aktivitāšu, jo labāk, nu protams viņa iespēju robežās,” saka Dāvja mamma Baiba Januša.
Pēc pārdzīvotā Dāvis esot palicis nopietnāks un pieaugušāks. Visu darot ar apdomu. Mamma gan atzīst, savas viltības ir arī viņam, piemēram, kā panākt, ka pieaugušie ir pielaidīgāki mācību ziņā. Matemātikā veicoties labi, taču lasīšana un rakstīšana nav viņa mīļākā nodarbe. Šobrīd Dāvis skolas zinības apgūst mājmācībā, taču jau septembrī 4. klasi visdrīzāk sāks kopā ar citiem bērniem skolas solā.
Tieši Dāvja gadījums uz rīcību iekustinājis smagnējās valsts institūcijas.
Veselības ministrija apņēmusies turpmāk bērnu ārstēšanu ārpus Eiropas savienības apmaksāt 50% apmērā. Arī zēna mamma ceturtdienas rītā izlasījusi šo ziņu, un atzīst, ka tas ir ja ne pilnīgs risinājums, tad vismaz solis uz priekšu, kas priecē. “Nākotnē tas daudziem palīdzēs. Nebūs vairs tādas situācijas, ka tu zini, ka tava bērna dzīvība ir atkarīga tikai no naudas un ziedotājiem (..) tu neesi tik lielā lūdzēja lomā, ka tas pienākās tavam bērnam un tev to iedod,” saka Junuša.
Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi gan paredz, ka valsts izdevumus kompensēs tikai bērniem un ne vairāk kā par 150 000 eiro. “Šī nepieciešamā ārstniecība ārpus ES - tie ir ļoti īpaši gadījumi, tie ir ļoti dārgi gadījumi. Un mums ir jāsper pirmie soļi, jo tam būs ietekme ar finansējumu. Un mēs sāksim ar mazumiņu, izpildīt tikai bērniem šos nosacījumus, un pēc tam - atbilstoši finanšu iespējām,” saka Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Uldis Miķītis.
Kad šāda kārtība varētu stāties spēkā, vēl nav zināms. Atbalsts valsts sekretāru sanāksmē ir tikai pirmais solis, un jautājums vēl būs jāapspriež valdības sēdē. Turklāt Veselības ministrijā norāda – tam būs vajadzīgs arī papildu finansējums.
Ārstēšanas izdevumus ārpus Eiropas Savienības (ES) valsts varētu segt 50% apmērā. Tā paredz Veselības ministrijas sagatavotie un šodien valsts sekretāru sanāksmē apstiprinātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi.
Šie izdevumi gan tikšot apmaksāti tikai bērniem, un ne vairāk kā 150 000 apmērā, norāda ministrijā. “Šī nepieciešamā ārstniecība ārpus ES - tie ir ļoti īpaši gadījumi, tie ir ļoti dārgi gadījumi. Un mums ir jāsper pirmie soļi, jo tam būs ietekme ar finansējumu. Un mēs sāksim ar mazumiņu, izpildīt tikai bērniem šos nosacījumus, un pēc tam - atbilstoši finanšu iespējām,” teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis.
Kad šāda kārtība varētu stāties spēkā, vēl nav zināms. Atbalsts valsts sekretāru sanāksmē ir tikai pirmais solis, un jautājums vēl būs jāskata valdības sēdē. Turklāt Veselības ministrijā norāda - tam būs vajadzīgs arī papildu finansējums.
Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa šo ieceri vērtē pozitīvi. Viņa atzīst, ka finanses ārstēšanai ārpus ES būs jāsalāgo ar valsts iespējām, tomēr, no otras puses, ārstēšana ārpus ES būs nepieciešama tikai ļoti, ļoti retos gadījumos.
