Sadaļas Sadaļas

Plāno aizliegt gaisa laternu izmantošanu

Pašlaik tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par to, lai aizliegtu gaisa laternas, kas kļuvušas par aksesuāru daudzām svinībām. Taču tās jau ir aizliegtas daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Vācijā, Maltā, Spānijā, Itālijā.

Jēkabpils pilsētas svētkos plānoja rīkot uguns šovu, taču tas neizdevās spēcīgā vēja dēļ. Daugavā bija izvietotas skulptūras, kā arī šovā izmantoja gaisa laternas, kuras praktiski uzreiz iekrita Daugavā, stāsta Jēkabpils laikraksta „Jaunais Vēstnesis” žurnāliste Māra Grīnberga.

Kontrolēt laternu lidojumu ir praktiski neiespējami, veicot pētījumu, noskaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Cilvēkam ir gandrīz neiespējami izpildīt arī lietošanas instrukcijas. „Laternas palaižot, konstatējām, ka atsevišķas laternas nav no ugunsdroša papīra, bet tas ir viegli aizdegošs. Laterna vējā sašķiebjas, uguns tiek klāt un tā kļūst par atklātu uguns objektu. Tādas liesmojošas tās nokrīt lejā,” norāda pētījuma autore Linda Rinkule.

Savukārt Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretārs Juris Pūce ir kritisks pret šādu ieceri. Viņš uzskata, ka tas ir pārspīlēts solis, jo tas esot kārtējais piemērs tam, ka Ministru kabinets tiecas regulēt jomas, kurām nav būtiskas ietekmes uz sabiedrību kopumā. „Es saprotu, tās ir rūpes, kas saistītas ar sabiedrības drošību un iespējamiem riskiem, kurus rada gaisa laternu aizdegšanās. Bet, pirmkārt, nav novēroti nekādi negadījumi saistībā ar to. Otrkārt, var pastiprināt drošības noteikumus laternu ražošanas procesā,” saka Pūce.

Arī gaisa laternu izplatītāja Latvijā Inga Tretjaka nepiekrīt pilnīgam gaisa laternu aizliegumam, taču atzīst – lietošanas instrukcijas ir grūti izpildīt: „Es iesaku nelaist laternas, ja ir kaut mazākais vējš. Tikai rāmā laikā, bez vēja.”

Ugunsdzēsēju pieredzē ir gadījums, kad kāzu laikā nodega viesu māja. Pie balona piesēja brīnumsvecītes, lidojumā tas aizķēra salmu jumtu un notika nelaime.

Ugunsdzēsības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš atzīst, ka gaisa laternas varētu būt viens no iemesliem arī mežu ugunsgrēkos: „Tas nav kontrolējams. Vēja virziens apakšā pūš uz vienu pusi, paceļas 3-4 metrus augstāk un pūš uz citu pusi. Tāpēc nevar paredzēt, kur attiecīgā gaisa laterna varētu piezemēties un varētu izraisīt ugunsgrēku. Daudzstāvu māju rajonos, kur palaiž laiž laternu pagalmā, to var iepūst kādā balkonā vai atvērtā logā, un nelaime var būt diezgan liela.”

Gaisa laternas vidēji deg aptuveni 10 minūtes. Šis laiks ir pietiekams, lai notiktu traģēdija. Tās nedrīkst lietot 50 kilometru rādiusā no lidostām, tātad visā Rīgas teritorijā tās ir aizliegts izmantot. Tāpat dzīvojamās teritorijās, blakus mežiem un vējainā laikā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt