Amatpersonu deklarācijas – svarīgs rīks žurnālistiem un sabiedrībai
Amatpersonu deklarācijas ļauj izsekot politiķu karjeras gaitām valsts pārvaldē kopš 2000. gada. Tas ir svarīgs rīks žurnālistiem un jebkuram citam, kas vēlas pārliecināties, vai kāda amatpersona nedzīvo pāri saviem likumīgajiem ienākumiem un no kā tā saņēmusi atlīdzību. Amatpersonām jānorāda arī tuvākie radinieki un īpašumi, lai nebūtu šaubu, ka sabiedrībai svarīgi lēmumi nav pieņemti pašu vai draugu interesēs.
“Tādā veidā, protams, tiek nodrošināta sabiedrības kontrole pār amatpersonu darbību. Amatpersonas šādā veidā atskaitās, jo amatpersonu deklarācijās parādās ļoti plaša informācija. Tie nav tikai ieņēmumi, tur ir arī informācija par amatpersonu dalību komercorganizācijās, radniecību, kas ļauj pēc tam secināt un izsekot riska momentus amatpersonas darbībā,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Ilonda Stepanova.
Deklarācijas tikai par pēdējiem 5 gadiem?
Eiropas Savienības Vispārējā datu aizsardzības regula likusi Valsts ieņēmumu dienestam šaubīties, vai šādai atklātībai ir pamats. Šaubām par labu kalpojušas sūdzības, kas saņemtas no pašiem deklarāciju iesniedzējiem. Tāpēc dienests rosinājis Saeimai grozīt likumu, lai deklarācijas internetā būtu redzamas tikai piecus gadus pēc to publicēšanas.
VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas galvenā juriste Līga Zihmane skaidro: “Grozījumu pamatojums ir šī datu aizsardzības regula, kas Latvijai ir saistoša, un ir būtiski to ievērot. Un arī personu datu apstrādes likums, kas nosaka ievērot šīs prasības.”
Amatpersonu deklarāciju dzēšanu no interneta VID pamato ar personu tiesībām “tikt aizmirstām”.
Datu valsts inspekcijā gan iebilst – datu regulu saistīt ar amatpersonu deklarācijām nav korekti.
“Amatpersonām vienmēr šis tiesību apjoms attiecībā uz privāto dzīvi, tajā skaitā uz personas datu aizsardzību, būs nedaudz šaurākas, mazākā apjomā. Privātpersonai kā fiziskai personai vienmēr šīs tiesības būs plašākas regulas izpratnē,” saka Datu valsts inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja Agnese Gaile.
Datu valsts inspekcijas pārstāve atzīst – tas, vai jābūt publiskām arī 20 gadus vecām deklarācijām, ir diskutējams jautājums. Taču piecu gadu termiņam pamatojums neesot skaidrs: “Nebūtu korekti tagad Datu valsts inspekcijai norādīt, vai pieci gadi ir vai nav samērīgi, bet mūsu rīcībā nav arī ziņu par to, vai kādi citi normatīvie akti to paredz, no kā izriet šis piecu gadu termiņš.”
No VID juristes teiktā secināms – piecu gadu termiņš noteikts, nevis balstoties uz kādiem normatīvajiem aktiem vai datu aizsardzības principiem, bet gan tāpēc, ka tas šķitis pieņemams: “Tas tāds vidējais laiks tika noteikts, jo, ņemot vērā, ka augstākās valsts amatpersonas deklarācijas iesniedz vēl divus gadus pēc amata atstāšanas. Un sākotnēji mēs vērtējām trīs gadu periodu, bet palika tas vidējais termiņš. KNAB atbalstīja piecu gadu termiņu, un arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija atbalstīja piecu gadu termiņu kā optimālu. Pie tā arī palikām šobrīd.”
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) arī piebilst – piecu gadu termiņš loģiski izrietot no tā, ka noilgums kriminālatbildībai par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu tajās arī ir pieci gadi.
13. Saeimas frakcijās viedokļi dalās
Deklarāciju publiskošanas ierobežojumus jau pērnvasar pirmajā lasījumā atbalstīja 12. Saeima.
Grozījumus pārņēma 13. Saeima, taču jaunie deputāti tiem esot pievērsuši maz uzmanības.
Pirms otrā lasījuma neviens deputāts nav iebildis piecu gadu termiņam amatpersonu deklarāciju publiskai pieejamībai. Deputāti pārsvarā atbild – frakcijās jautājums neesot pārrunāts.
“Mēs, atklāti sakot, neesam to pārrunājuši, un tas, visticamāk, būs nākamās valdes sēdes jautājums. Bet mana pozīcija ir tāda – ja jau šie dati ir publiskoti, tad tiem ir jāsaglabā publiskā pieejamība,” saka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Arvils Ašeradens.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars: “Tas nav Nacionālajai apvienībai ļoti principiāls jautājums. Ja būs būtiski iebildumi pret to, mēs varētu arī neatbalstīt.”
“Tā nav normāla situācija, jo pēc būtības amatpersonām ir jāpublicē savi ienākumi un sava mantība, ja jau cilvēks ir izvēlējies būt par valsts vai pašvaldības amatpersonu,” uzskata Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Bondars.
Saeimas “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs: “Es nezinu, kāpēc tieši pieci gadi, kas kam padomā, kādi iniciatori, varbūt viņi mūs pārliecinās. Bet pašlaik es saku, ka, tiklīdz tu ieej kādā publiskā telpā, tev jābūt gatavam, ka no dzimšanas visi tavi soļi, gājieni, vārdi visiem ir pieejami.”
Citi deputāti savukārt uzskata, ka esošajā kārtībā ir trūkumi, tāpēc jāmeklē kompromiss.
Partijas “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš: “Ievadiet “Aivars Lembergs”, paskatieties, kā viņš 27 gadus ir strādājis, ko saņēmis, kur saņēmis, un tu vari tam izsekot līdzi. Manuprāt, tas ir pareizi. Savukārt, ja ir kāds ugunsdzēsējs, kurš nelaimīgā kārtā gājis bojā, nav vairs uz šīs pasaules, vai kāds politiķis, pieņemsim, bet tu tā vai tā joprojām vari redzēt šo deklarāciju, tas nav pareizi.”
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns komentāros ir izvairīgs. Viņaprāt, deklarācijas varētu būt pieejamas arī ilgāku laiku, taču izšķiršanās esot frakcijas deputātu ziņā. “Droši vien šis jautājums tiks izlemts un arī balsojums [frakcijā] būs vienbalsīgs, pamatojoties uz argumentiem,” saka Bordāns. Uz precizējošu jautājumu, kāds šis balsojums varētu būt, Bordāns atbild: “Tāds, kāds tas būs, tā mēs noteikti arī balsosim. Es domāju, ka atbalstīs droši vien šādu priekšlikumu.” Vai tas nozīmē, ka deklarācijām jābūt tikai piecus gadus redzamām? “Nu, es jau minēju – šis jautājums vēl tiks izlemts,” saka Bordāns.
Meklē kompromisus
Iepriekš piecu gadu termiņa ierobežojumu deklarāciju pieejamībai internetā aizstāvēja JKP frakcijas vadītāja Juta Strīķe. Pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas iebildēm viņa piedāvā citu risinājumu: “Protams, ka mēs saprotam, ka būtu lietderīgi to termiņu padarīt garāku. Viens no priekšlikumiem varētu būt, ka
deklarācija no publiskās telpas pazūd tajā mirklī, kad paiet pieci gadi, kopš persona vairs nav amatpersona.”
Atbalstot šādu variantu, no sabiedrības acīm pazustu, piemēram, Ivara Godmaņa, Ainara Šlesera, kā arī Valda Dombrovska deklarācijas.
Valsts kontrole tikmēr iesaka nozīmīgāko amatpersonu deklarācijas internetā turēt ilgāk, savukārt citas pēc dažiem gadiem varētu dzēst. Valsts ieņēmumu dienests šādu priekšlikumu sauc par sarežģītu un uzsver – dienestā uz vietas tāpat ar visām deklarācijām būs iespējams iepazīties.
Kad par grozījumiem lems Saeima, atbildīgās komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs nevar pateikt. Vispirms esot jāpanāk visiem pieņemams kompromiss komisijas paspārnē esošajā darba grupā.
Grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā paredz arī sašaurināt to personu loku, kam jāiesniedz deklarācijas. Pret šo grozījumu daļu iebilst gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
